17:18 09 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1817
  • RUB86.9753
Latvijā
Saņemt īso saiti
62

Latvijā dzimušajiem, domājams, ir smagāk nokārtot eksāmenu pilsonības saņemšanai, nekā no citām valstīm atbraukušajiem, uzskata baltkrievu izcelsmes žurnāliste.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Ventspils avīzes "Ventas balss" korespondente un baltkrievu ansambļa "Žuravinka" dalībniece Jeļena Naruševiča pastāstīja, kā mācījusies latviešu valodu un kāpēc kārtojusi eksāmenu Latvijas pilsonības saņemšanai radio Baltkom ēterā.

Naruševiča paskaidroja, ka plānojusi palikt Latvijā, tāpēc sapratusi, ka nāksies mācīties latviešu valodu un mainīt pilsonību. Viņa ir žurnāliste, tātad valodu vajadzēja apgūt atbilstoši augstākajai kategorijai.

Naruševiča atzina, ka valodas viņai vienmēr padevušās labi, tomēr viņa labi atceras, kā uzrakstījusi pirmo rakstu Ventspils avīzei, kas tolaik vēl saucās "Padomju Venta". Viņa sadomāja pati rakstu pārtulkot.

Žurnāliste apbruņojusies ar vārdnīcām un ķērusies pie darba, taču nekas nav izdevies.

Viņa apmeklējusi dažādus kursus, taču tolaik kursu pieaugušajiem nebija. Galu galā iemācīties latviešu valodu palīdzēja kolēģi un draugi. Tiesa, gramatika vēl joprojām mazliet pieklibo, atzina korespondente.

Pēc tam, nodzīvojusi Latvijā četrus gadus, viņa nokārtoja pilsonības eksāmenu, pie tam ļoti labi saprata: to nāksies izdarīt, ja viņa vēlas palikt Latvijā.

Tikpat labi viņa saprot arī tos, kuri bija spiesti kārtot eksāmenu, tikai nepilsoņa statusa dēļ.

"Es saprotu tos, kam nācās kārtot eksāmenu, lai arī viņi šeit ir dzimuši," piezīmēja Naruševiča.

Pēc viņas domām, Latvijai vajadzēja automātiski piešķirt pilsonību, kā to darīja Lietuva.

Kopš 2020. gada 1. janvāra Latvijas pilsonība tiek piešķirta jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem. Atgādināsim, ka, apsveicot iedzīvotājus Neatkarības atjaunošanas dienā 2020. gadā, valsts prezidents Egils Levits atcerējās nepilsoņus un piebilda, ka arī viņiem ir tiesības – tiesības izvēlēties, kļūt par pilsoņiem vai ne.

Starp citu, Latvija un Igaunija ir vienīgās valstis ES, kuru pilsonību pārsvarā saņem pašu nepilsoņi (atbilstoši 72,1% un 64,9%). Otrajā vietā starp Latvijas un Igaunijas pilsonības kandidātiem ir Krievijas pilsoņi. Trešajā vietā Igaunijā – Ukrainas pilsoņi (3,4%), Latvijā – Lielbritānijas pilsoņi (5,8%). Lietuvā, kur nepilsoņu nav, pirmo vietu ieņēmuši Krievijas pilsoņi (24,6%), otro – Baltkrievijas pilsoņi (18,5%), bet trešajā vietā ir personas bez pilsonības (8,5%).

Pēc temata

Latvijā 25 gadu laikā naturalizējušies 150 000 cilvēku, vairāk nekā 220 000 ir nepilsoņi
Citas valsts pasi var saglabāt: Putins parakstījis likumu par KF pilsonības saņemšanu
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo
Tagi:
pilsonība, nepilsoņi, Latvija

Galvenie temati