Nepilsoņiem klājas grūtāk: žurnāliste pastāstīja, kā kārtojusi pilsonības eksāmenu

© Sputnik / Sergey MelkonovПаспорт негражданина Латвии
Паспорт негражданина Латвии - Sputnik Latvija
Latvijā dzimušajiem, domājams, ir smagāk nokārtot eksāmenu pilsonības saņemšanai, nekā no citām valstīm atbraukušajiem, uzskata baltkrievu izcelsmes žurnāliste.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Ventspils avīzes "Ventas balss" korespondente un baltkrievu ansambļa "Žuravinka" dalībniece Jeļena Naruševiča pastāstīja, kā mācījusies latviešu valodu un kāpēc kārtojusi eksāmenu Latvijas pilsonības saņemšanai radio Baltkom ēterā.

Naruševiča paskaidroja, ka plānojusi palikt Latvijā, tāpēc sapratusi, ka nāksies mācīties latviešu valodu un mainīt pilsonību. Viņa ir žurnāliste, tātad valodu vajadzēja apgūt atbilstoši augstākajai kategorijai.

Одинокая женщина у автобуса - Sputnik Latvija
Latvijas pilsonība ir starp labākajām pasaulē. Taču korupcija un nabadzība zeļ un plaukst

Naruševiča atzina, ka valodas viņai vienmēr padevušās labi, tomēr viņa labi atceras, kā uzrakstījusi pirmo rakstu Ventspils avīzei, kas tolaik vēl saucās "Padomju Venta". Viņa sadomāja pati rakstu pārtulkot.

Žurnāliste apbruņojusies ar vārdnīcām un ķērusies pie darba, taču nekas nav izdevies.

Viņa apmeklējusi dažādus kursus, taču tolaik kursu pieaugušajiem nebija. Galu galā iemācīties latviešu valodu palīdzēja kolēģi un draugi. Tiesa, gramatika vēl joprojām mazliet pieklibo, atzina korespondente.

Pēc tam, nodzīvojusi Latvijā četrus gadus, viņa nokārtoja pilsonības eksāmenu, pie tam ļoti labi saprata: to nāksies izdarīt, ja viņa vēlas palikt Latvijā.

Tikpat labi viņa saprot arī tos, kuri bija spiesti kārtot eksāmenu, tikai nepilsoņa statusa dēļ.

"Es saprotu tos, kam nācās kārtot eksāmenu, lai arī viņi šeit ir dzimuši," piezīmēja Naruševiča.

Pēc viņas domām, Latvijai vajadzēja automātiski piešķirt pilsonību, kā to darīja Lietuva.

Kopš 2020. gada 1. janvāra Latvijas pilsonība tiek piešķirta jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem. Atgādināsim, ka, apsveicot iedzīvotājus Neatkarības atjaunošanas dienā 2020. gadā, valsts prezidents Egils Levits atcerējās nepilsoņus un piebilda, ka arī viņiem ir tiesības – tiesības izvēlēties, kļūt par pilsoņiem vai ne.

Starp citu, Latvija un Igaunija ir vienīgās valstis ES, kuru pilsonību pārsvarā saņem pašu nepilsoņi (atbilstoši 72,1% un 64,9%). Otrajā vietā starp Latvijas un Igaunijas pilsonības kandidātiem ir Krievijas pilsoņi. Trešajā vietā Igaunijā – Ukrainas pilsoņi (3,4%), Latvijā – Lielbritānijas pilsoņi (5,8%). Lietuvā, kur nepilsoņu nav, pirmo vietu ieņēmuši Krievijas pilsoņi (24,6%), otro – Baltkrievijas pilsoņi (18,5%), bet trešajā vietā ir personas bez pilsonības (8,5%).

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала