18:13 21 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1833
  • RUB89.1439
Latvijā
Saņemt īso saiti
116

Jau labu brīdi pirms dažs labs Latvijā atteicās sarunāties ar Kariņu latviski, latviešu priekšteči tirgoja vergus Rietumāfrikā. Kā Krievijas Konstitūcijas grozījumi palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem? Un ko varasvīri varētu izspiest no Līgo svētkiem.

RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija sarunājas par aktuālākajiem jautājumiem.

Beigušās ir garās brīvdienas, nosvinēti latviskākie svētki – Līgo, cilvēki atkal atgriezušies darbā. Tomēr šķiet, svētki vairs nav tādi, kā agrāk. Kāpēc unikālie tautas svētki Latvijā komercializējas un izlaiž garu?

Citādi Līgo svētki

Lindermans atgādināja, ka Līgo svētkiem bija labi laiki, ko vēl atceras viņa laikabiedri – par 45 gadiem vecāki cilvēki. Taču tagad viņš pat neņemtos skaidrot jauniešiem, kā tas bija. Dzīve ir krasi mainījusies, un cilvēki svin Līgo katrs aiz sava žoga.

"Agrāk tiek bija ļoti atklāti svētki, ko varēja salīdzināt tikai ar Jauno gadu. Pat Jaunais gads bija ģimeniskāks. Agrāk varēja ar draugiem izbraukt ārpus Rīgas un piebiedroties kuram katram svinētāju bariņam. Vienu brīdi Līgo pat atgādināja karnevālu," atceras Lindermans.

Pie tam nav noliedzams, ka laiki ir mainījušies, taču, ja pie stūres Latvijā būtu uzņēmīgāki ļaudis, Latvija varētu kļūt par visas Eiropas karnevāla vietu, runājot par lietas komerciālo pusi.

Taču tad Līgo būtu jābūt tādiem, kādi tie bija padomju laikā. Tad šajā dienā tu varētu iet, kur acis rāda un visur sastapt atklātus, sirsnīgus cilvēkus.

"Protams, svētku dalībnieku kodolā būtu latvieši. Taču tie būtu atklāti svētki. Atvērto durvju diena. Jo šajos svētkos Latvijā ierastos liels skaits jauniešu no kaimiņvalstīm. Tie būtu itin starptautiski svētki, bet tagad tā nemaz nav," brīvdienām svītru apakšā pavilka Lindermans.

 Pa to laiku Krievijā norit balsošana par Konstitūcijas grozījumiem. KF Konstitūcijā tiek iekļauta norma par tautiešu atbalstu. 69. pants tiek papildināts ar punktu par to, ka Krievijas Federācija sniedz atbalstu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem no viņu tiesību ievērošanas, interešu aizsardzības un Krievijas kopējās kultūras identitātes saglabāšanas viedokļa.

Kā tas ietekmēs Latvijā dzīvojošos krievus? Vai vispār ietekmēs?

Liela priekšrocība

Lindermans atzīmēja, ka arī līdz šim bija likumi, kas zināmā mērā regulēja attiecības ar tautiešiem. Bija formula, kas noteica, ko uzskatīt par tautiešiem, tomēr Konstitūcija – tas ir augstākais likums. Un jaunais grozījums liecina, ka Krievija uzņemas saistības tautiešu priekšā, kuri, iespējams, ir citu valstu pilsoņi.

Tas ir, valsts jebkurā gadījumā uzņemas saistības savu pilsoņu priekšā – tāds ir likums un prakse. Savukārt tautiešu priekšā valsts uzņemas atbildību tikai gadījumā, ja cilvēki tiek vajāti kā Krievijas tautieši.

"Principā, ja cilvēks iepinies afērā aiz Krievijas robežām, KF par viņu nav jāatbild. Taču, ja cilvēku vajā par to, ka viņš propagandē krievu valodu, vai ir sabiedriskās organizācijas loceklis, kas sadarbojas ar Krieviju, vai, piemēram, ja viņš kā žurnālists pauž atbalstu draudzīgai politikai attiecībās ar Krieviju, KF būs tiesiskas saistības, ja šo grozījumu atbalstīs," Lindermans komentēja situāciju.

Tomēr viņš atzīmēja, ka pagaidām nav zināms, kāda ir politiskā stratēģija šajā aspektā. Arī tagad Krievija palīdz, tā nepamet savējos. Tomēr nav šīs palīdzības stratēģijas, tāpēc iznāk, ka tā pagaidām nav īpaši efektīva.

"Jebkurā gadījumā, ja Krievijas Konstitūcijā šis punkts tiks iekļauts, tas būs liels pluss," uzsvēra žurnālists.

It īpaši tagad, kad iecelta jauna vadība aģentūrai, kas strādā ar Krievijas tautiešiem, - "Rossotrudņičestvo".  Pat tās vadītāju iecelts Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Jevgēņijs Primakovs.

"Rossotrudņičestvo" ir KF federālā aģentūra NVS, ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un starptautiskās humānās sadarbības lietās.

Tiesa, pēc publicista domām, "Rossotrudņičestvo" ir problēma – tai vienlaikus jārūpējas par KF imidžu ārzemēs un pie tam jāaizsargā tautieši. Pēc viņa domām, šīs funkcijas nesakrīt.

Rūpēties par imidžu – tas nozīmē nodarboties ar lietām, kuros konfliktu nav, piemēram, tikai ar kultūru, tikties ar eliti, darīt to, kas nesaasina attiecības. Tā tiek veidots pozitīvs imidžs.

"Bet tam, kurš aizstāv krievu tiesības Latvijā, kur vērojama atklāta krievu diskriminācija, gluži pretēji, jābūt "sliktajam" varasiestāžu acīs. Viņam ir jāpalīdz, ja kādu vajā politisku motīvu dēļ, jātiekas ar krievu žurnālistiem, aktīvistiem. Tāda darba apstākļos nav iespējams vienlaikus būt labajam un sliktajam puisim. Tāpēc, es uzskatu, ka valstīs, kur notiek krievu diskriminācija, galvenajam uzdevumam jābūt pretestībai rusofobijai. Un ar to jānodarbojas kādai atsevišķai struktūrai," uzsvēra Lindermans.

Kāda būs atbilde par pieminekļa apgānīšanu?

Gadījums, kas varētu radīt precedentu Krievijas likumu pielietošanā situācijās, kad rusofobija izpaužas ārvalstīs, noticis Rēzeknē, kur apgānīts piemineklis "Aļošam" – cīņās par pilsētas atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iekarotājiem kritušo Sarkanās armijas karavīru piemiņai veltītais monuments.

Pieminekļa aizsardzībai būtu iespējams izmantot nesen KF Kriminālkodeksā iekļautais pants,  kas paredz kriminālvajāšanu par Krievijas Federācijas teritorijā vai aiz tās robežām izvietoto karavīru apbedījumu vietu, kā arī pieminekļu, stellu, obelisku, citu memoriālo būvju vai objektu iznīcināšanu vai sabojāšanu, kuri iemūžina Tēvzemes vai tās interešu aizsardzībā bojāgājušo piemiņu, vai veltīti Krievijas karavīru slavas dienām veltīto (ieskaitot memoriālos muzejus vai piemiņas zīmes karadarbības vietās), tāpat kā pieminekļu, citu Tēvzemes vai tās interešu aizsardzībā bojāgājušo piemiņas iemūžināšanai tapušo memoriālo būvju vai objektu iznīcināšanu vai sabojāšanu ar mērķi nodarīt kaitējumu tādu objektu vēsturiskajai un kultūras nozīmei.

Lindermans paskaidroja, ka Krievijas konsulāts Rēzeknē jau sniedzis paziņojumu. Var pieļaut, ka misija jau informējusi par notikušo KF Izmeklēšanas komiteju vai prokuratūru. Tiesa, pēc viņa domām, ar to jānodarbojas citiem cilvēkiem.

"Bieži nākas strīdēties ar aktīvistiem Latvijā, kuri labprāt kritizē Krieviju par to, ka tā pametusi tautiešus ārzemēs. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā Krievija ir darījusi visu iespējamo. KF Valsts dome pieņēma likumu, kas paredz kriminālā kārtībā aizsargāt visus karavīru pieminekļus. Manuprāt Rēzeknē, ja tāda situācija notikusi, kādam ir jāiesniedz iesniegums Krievijas IK vai prokuratūrā. Turklāt to visu patlaban iespējams paveikt tiešsaistē," paskaidroja Lindermans.

Ja minētais vandālisms ir apzināts, tīšs noziegums, nevis vienkāršs huligānisms, Krievijai ir pamats ierosināt krimināllietu. Ir pamats vērsties Rēzeknes policijā ar lūgumu veikt izmeklēšanu.

"Jebkurā gadījumā likums ir, tātad tagad tas jāpielieto praktiski. Jāizmēģina, kā šī sistēma var strādāt. Iespējams, Krievijas pieņemtais likums spēj sodīt vandāļus. Lai tas nākotnē dotu mācību tiem, kuri plāno nojaukt mūsu galveno svētvietu – pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem. Pie tam KF tiesībsargājošajās iestādēs jāvēršas tieši rēzekniešiem," uzsvēra publicists.

Latvija – vergu tirgotāju mantiniece

Vienlaikus varasvīri Latvijā beidzot sapratuši, kā komentēt nekārtības un grautiņus ASV pret diskrimināciju ar lozungu "Black Lives Matter". Tas izdarīts visnotaļ muļķīgi. Valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš, Latvijas un ASV pilsonis, nez kāpēc šai tēmai "piešuvis" Padomju Savienību. Kariņš gluži nopietni paziņoja, ka latvieši ļoti labi varot saprast melnādaino amerikāņu neapmierinātību, jo "padomju okupācijas" laikā arī it kā esot pakļauti diskriminācijai, un pat atcerējās, kā kāds 90. gados atteicies runāt ar viņu latviešu valodā.

"Nedomāju, ka tādas lietas nāk no liela prāta. Tomēr latviešu varasvīru politiskais zemteksts ir skaidrs. Tiklīdz parādās kāda "modīga" tēma, it īpaši, ja to laidusi klajā ASV, tajā ir jāiekļaujas. Vilciens kaut kurp dodas, vajag paspēt ielēkt tajā un pamāt ar roku – "mēs arī". Tas viss izskatās ļoti komiski, un skaidrs, ka tā ir lēta pašreklāma. Tomēr jocīgi, ka to teicis Kariņš, jo viņš ir ASV pilsonis. Pie tam baltais. Vai tik viņam pašam nevajadzētu nožēlot grēkus un mesties ceļā kā Latvijas elites parstāvim, kas spēj Latvijā uzņemties vainu par visu balto amerikāņu rasi," ironizēja Lindermans.

Taču tas vēl nav viss. Publicists atgādināja, ka Kurzemes hercogiste tiek uzskatīta par Latvijas priekšgājēju. Hercogam Jēkabam esot bijusi kolonija Tobago, tomēr tikai retais zina, ka bija arī kolonija Rietumāfrikā, Gambijas upes krastos.

"Tur bija forts, kurā apmainīja visu Eiropas "popkornu" pret vergiem. Tātad Latvija ir valsts, kas piederējusi pie vergturu nometnes. Tātad Kariņam vajadzētu sapulcēt jauniešus no visiem tiem progresistiem un nojaukt tālaika piminekļus – mums nevajadzīgu skaistumu, lai iekļautos pasaules tendencēs – cīņā ar diskrimināciju. Iznāk, ka Latvija ir vergturu mantiniece, bet latvieši – vergturu mantinieki, tāpēc par to nāktos padomāt nopietni," secināja publicists.

Pēc temata

Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO: izbeidziet politisko cenzūru Latvijā
Tagi:
Vladimirs Lindermans, diskriminācija, rasisms, Līgo, Latvija

Galvenie temati