RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Rudenī ir iespējams otrais koronavīrusa saslimšanas vilnis, taču Latvijā jau ir uzkrāta pietiekama pieredze darbā ar šādiem pacientiem, izmēģināti ierobežojošie pasākumi, tādēļ jauna uzliesmojuma gadījumā nenāksies sākt no tīras lapas, paziņoja intervijā žurnālam Ir Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs.
Pēc viņa sacītā, nav iespējams viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu par to, vai rudenī būs otrais Covid-19 vilnis, taču darba pieredze ar citām elpceļu infekcijas slimībām liecina, ka tas ir iespējams. Viņš paskaidroja, ka tieši rudenī sākas jauns elpceļu slimību vilnis, jo bērni atgriežas pēc vasaras brīvlaika skolās, kur veidojas labvēlīga vide infekcijas izplatībai. No bērniem inficējas vecāki, kuri pēc tam inficē kolēģus. Šāda shēma ir iespējama arī Covid-19 gadījumā, taču prognozēt jaunā vīrusa "uzvedību" ir grūti.
Gadījumā, ja rudenī Latvijā atkal sāks pieaugt ar Covid-19 saslimušo skaits, vairs nebūs tik liela uztraukuma, uzskata Perevoščikovs. Pieredze jau ir uzkrāta, pastāv situācijas kontrolēšanas, inficēšanās avotu atklāšanas shēmas.
Pēc epidemiologa sacītā, pašlaik aptuveni 10% gadījumu neizdodas noteikt, kur cilvēks ir inficējies, taču lielākoties inficēšanās avotu izdodas noskaidrot.
Tāpat Perevoščikovs paskaidroja, kādēļ pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšanas laikā tika noteikts tieši 25 cilvēku limits. Pēc viņa sacītā, tieši uz tik lielu cilvēku skaitu ir aprēķinātas daudzas sabiedriskās vietas, turklāt pieredze rāda, ka tas ir maksimālais skaits, kad pasākumu dalībnieki spēj atcerēties, ko viņi darīja un ar ko konkrēti kontaktēja, kas ļauj noteikt inficēšanās avotu. Pēc viņa teiktā, tieši individuālais darbs, tieksme noskaidrot katrā gadījumā, kur tieši cilvēks ir inficējies, atklāt visus kontaktus, pārbaudīt tiem vīrusa klātbūtni, izolēt, – deva tika labus rezultātus Latvijā un ļāva izvairīties no tik traģiskām sekām, kādas bija Itālijā un Spānijā.
Tāpat viņš komentēja Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas jautājumu. Viņaprāt, ar Covid-19 saslimušo skaita pieauguma risks šī iemesla dēļ nepalielināsies – visās Baltijas valstīs pašlaik ir līdzīga epidemioloģiskā situācija. Visbiežāk saslimst personas, kuras vairāk nekā 15 minūtes kontaktējušas ar Covid-19 pārnēsātājiem. Visbiežāk tas notiek ģimenēs, darbā, pansionātos. Savukārt ceļotāji nav tik intensīvi iesaistīti kontaktos ar vietējiem iedzīvotājiem, atzīmēja Perevoščikovs. Pēc viņa domām, tuvākajā perspektīvā varētu atjaunot satiksmi arī ar citām valstīm, kur ir zems Covid-19 izplatības līmenis un ir līdzīgi kontroles pasākumi.
Uz jautājumu, vai valdībai nevajadzētu jau iepriekš noteikt skaidrus kritērijus attiecībā uz turpmāku ierobežojošo pasākumu atcelšanu vai pat datumus, Perevoščikovs atbildēja, ka tas nav izdarāms tik vienkārši, nākas ņemt vērā vairākus faktorus. Viņš paskaidroja, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, kur būs inficēšanās gadījumi, vai tie skars sociālās aprūpes iestādes vai slimnīcas, cik rezervē būs brīvu gultasvietu un tā tālāk.
Nobeigumā viņš atzīmēja, ka pats galvenais šobrīd ir turpināt ievērot sociālo distancēšanos, ierobežot kontaktus ar svešiem cilvēkiem, piesegt muti un degunu vietās, kur pulcējas cilvēki. Līdz vakcīnas pret vīrusu parādīšanās brīdim nāksies samierināties ar šīm neērtībām, atzīmēja Perevoščikovs.
