15:32 29 Maijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1016
  • RUB77.9343
Latvijā
Saņemt īso saiti
36

Vai bija vērts mobilizēt "Saskaņu" dalībai ielu protesta akcijās pret krievu skolu likvidāciju, vai vajadzēja nospļauties par saviem uzskatiem un nostāties līdzās bungotājiem. Vai tas palīdzētu kopējam procesam? To Nils Ušakovs nezin, taču vēlas būt praktisks.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs atbildēja uz pārmetumiem par to, ka nekādi nav piedalījies krievu skolu aizsardzībā un cīņā pret izglītības reformu, kas paredz pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. Savu viedokli viņš atklāja intervijā Aleksejam Stetjuham raidījumā "NevarBūt".

"Runājot par laiku Rīgas domē, varbūt, no vienas puses, vēlme būt maksimāli praktiskam – tajā ziņā, ka tu pieliec spēkus tur, kur vari panākt rezultātu, bet, ja redzi, ka te kādu iemeslu dēļ rezultātu panākt neizdosies, atbilstoši, dari ko citu. Kad sākās kārtējais vilnis ap skolām... Tas, ko dara šī reforma, ir īsta nelaime, tā ir gan nelaime, gan ņirgāšanās, tas ir trieciens kvalitatīvai izglītībai, tā ir necieņa pret cilvēkiem... Tas ir mūsu standarta Latvijas idiotismu komplekss, kas tagad diemžēl gāzies arī pār skolām un bērnu galvām.

No otras puses, sanāca, ka no vienas puses nacionālisti kopā ar Dombravu (Jānis Dombrava – Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības – red.), no otras – bungotāji uz ielas, kuri organizēja protestus (Latvijas Krievu savienība – red.). Lielam skaitam cilvēku, droši vien, turklāt kaut kādu iemeslu dēļ viņu vidū biju arī es, tas radīja nevēlēšanos tajā piedalīties. Vai tas bija pareizi, vai nepareizi, vai vajadzēja nospļauties par savu viedokli un domām un nostāties līdzās bungotājiem, – to es nezinu. Vai tas būtu palīdzējis kopējam procesam, - to arī tagad nepateikšu.

Ideja, ko iedarbinājām Rīgas domē, lai uz pašvaldības naudas rēķina nodrošinātu krievvalodīgajiem bērniem iespēju saprast krievu valodā to, ko viņi nav sapratuši, turklāt, lai viņi zinātu gan priekšmetu, gan dzimto valodu un latviešu valodu uz fakultatīvu rēķina – tas patiešām bija īstenojams plāns. Vai izdosies šo plānu tagad pārformatēt caur jauno "pēckara" dzīvi – pēc krīzes, pēc vīrusa – es runāju par attālinātajām mācībām, par to, ka nevar teikt, - bērni lielā mērā ir pieraduši kopā ar vecākiem, taču viņi vismaz ir ieraudzījuši, ka arī tā var kaut ko iemācīties. Vai tas palīdzēs, teiksim, lielā mērā atgriezt krievu valodu izglītības sistēmā, - nezinu.

Vai bija kļūda toreiz tā rīkoties? Es ar vērtējumu vēl nesteigšos. Taču esmu svēti pārliecināts, ka tā vai citādi mēs atradīsim risinājumu tam, ka krievvalodīgie bērni jūtas kā pie nepareizas šķiras piederoši, jo mums ir tādi politiķi, kuri uzskata, ka izglītības sistēmai ir jābūt tādai, kāda tā ir pašlaik – nekvalitatīvai, muļķīgai un tikai vienā valodā," paskaidroja Ušakovs.

2018. gada martā Saeima pieņēma Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kuri paredz 2019./20. mācību gadā sākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautību skolās. Pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.

Valsts krievvalodīgie iedzīvotāji reformu vērtē ļoti negatīvi, pāri valstij vēlās protestu vilnis.

Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai panāktu krievvalodīgo tiesību ievērošanu uz izglītību dzimtajā valodā. Krievijas Ārlietu ministrija regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru vērību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā.

Pēc temata

"Baltiem diegiem šūts": krievu skolu aizstāvju lietā pielikts punkts
"Saskaņa" izvēlējās Rīgas mēra amatam krievu skolu aizstāvi Čekušinu
Viena par visiem: aktīviste no Rīgas uzstājās ANO pret krievu skolu iznīcināšanu Latvijā
Krievijas pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas aizliegšanu Latvijas skolās
Tagi:
krievu skolas, Nils Ušakovs

Galvenie temati