Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi

© Sputnik / Sergey MelkonovМероприятие памяти баррикад 1991 года на Домской площади в Риге. Премьер-министр Латвии Кришьянис Кариньш
Мероприятие памяти баррикад 1991 года на Домской площади в Риге. Премьер-министр Латвии  Кришьянис Кариньш - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Trešā daļa Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa uzkrājumu atrodas pensiju fondā, Latvijā, pārējā nauda un investīcijas atrodas ārzemēs.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Saskaņā ar datiem, ko Latvijas premjerministrs ir sniedzis Valsts ieņēmumu dienestam deklarācijā par ienākumiem 2019. gadā, aptuveni 289 900 eiro, un tā ir trešā daļa premjera uzkrājumu, atrodas pensiju fondā, vēsta Mixnews.lv.

Neskaitot to, Kariņa nauda atrodas Beļģijas bankā, Swedbank un ASV komerciestādēs.

Kariņš atskaitījās, ka 2019. gadā algā viņš ir saņēmis 65 979 eiro. No tiem 47 184 eiro Kariņš saņēma kā Eiropas Parlamenta deputāts, kurš viņš vēl bija 2019. gada sākumā, un 4 763 eiro viņam samaksāja amerikāņu kompānijas Spartan Corp.

Министр сообщения Талис Линкайтс с моделью самолета - Sputnik Latvija
Pieci eiro noguldījumu procentos: Latvijas satiksmes ministrs atskaitījās par ienākumiem

Tāpat Latvijas premjerministram pieder vairāku Amerikas kompāniju akcijas 12 280 eiro vērtībā. Tās ir Caterpillar Inc., First Solar Inc., General Electric Co., Eli Lilly&Co, Wabtec Corporation, Dow Inc., Corteva Inc. un Dupont de Nemours Inc. akcijas.

Savukārt no nekustamajiem īpašumiem Latvijas valdības vadītājam ir zeme un ēka Rīgā un zeme un ēka Ainažos – kopīpašumā.

Arī kustamais īpašums viņam ir. Tā ir mašīna Toyota, kā arī mopēds un laiva.

Interesanti, ka Latvijā valsts augstākās amatpersonas – prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, premjerministrs un vēl 13 ministri – papildus algai saņem 1000 eiro mēnesī reprezentācijas izdevumiem.

Turklāt šo 1000 eiro viņi saņem pat tagad, ārkārtējās situācijas bezgalīgo sarunu laikā par to, kā pārvarēt krīzi. Un nekādas prezentācijas un tamlīdzīgi pasākumi, kuriem it kā jābūt tērētiem šiem līdzekļiem, nenotiek.

Un ja pirms 12 gadiem, 2008. gada krīzes laikā, Latvijas valdībā deputāti pieņēma lēmumu nogriezt sev algas par aptuveni piekto daļu, lai ātrāk izkļūtu no krīzes, tad šoreiz no naudas neviens neatteicās.

Ziņu lente
0