01:18 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1900
  • RUB90.1153
Latvijā
Saņemt īso saiti
55

Latvijas prezidents Egils Levits ieviesa savu patriotisma mērvienību – viss ir atkarīgs no tā, vai cilvēks atzīmē vai neatzīmē 9. maiju.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotājiem, kuri uzskata sevi par patriotiem, nebūtu jāatzīmē 9. maijs, paziņoja valsts prezidents Egils Levits divu mēnešu laikā pirmajā preses brīfingā.

Prezidents uzsvēra, ka Latvijā tiek atzīmēts 8. maijs – Otrā pasaules kara beigu diena Eiropā, kad cilvēki godā visu to cilvēku piemiņu, kuri cīnījās šajā karā un gāja bojā. "Mēs šajā dienā pieminam uzvaru pār nacistisko Vāciju, bet Latvijai, atšķirībā no Rietumeiropas, viena okupācijas vara nomainīja otru," paziņoja Levits.

"Ir ļoti jāpārdomā, vai cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī un uzskata sevi par tās patriotiem, šī diena ir jāatzīmē," nobeigumā sacīja prezidents.

Atgādināsim, ka 9. maijā Latvijā oficiāli tiek atzīmēta Eiropas diena, taču daudzi cilvēki, pirmām kārtām krievvalodīgie iedzīvotāji, atzīmē Uzvaras dienu. Devītais maijs Rīga, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ir lieli – tautas – svētki. Katru gadu pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk aptuveni 150 tūkstoši cilvēku, lai noliktu viedus un pagodinātu to cilvēku piemiņu, kuri cīnījās pret fašismu. Tiek rīkoti koncerti ar zvaigžņu piedalīšanos, savukārt vakarā tiek rīkots liels salūts.

Tāpat 2015. gadā Latvija pievienojās akcijai "Nemirstīgais pulks". 2019. gadā ar frontes cīnītāju portretiem Rīgas gājienā piedalījās aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

Šogad koronavīrusa pandēmijas dēļ masveida pasākumi tika atcelti, taču Uzvaras parku individuālā kārtībā vienalga apmeklēja aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, kuri atnāca nolikt ziedus.

Iepriekš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līderi uzstājās ar savstarpēju paziņojumu saistībā ar Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu. Egils Levits, Gitans Nausēda un Kersti Kaljulaida aicināja "pretoties centieniem pārrakstīt vēsturi" un paziņoja, ka kara beigas neatnesa brīvību daudzām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, "jo vienu totalitāro režīmu nomainīja cits". Tāpat viņi uzsvēra, ka PSRS "paverdzināja" Baltijas republikas, izmantojot "milzīgo militāro spēku, represijas, masveida deportācijas un ideoloģisko kontroli".

Baltijas valstu "padomju okupācija"

Pēc PSRS sabrukuma Baltijas valstis regulāri organizē vajāšanas akcijas tiem, kuri nepiekrīt valstu oficiālajam viedoklim par "padomju okupāciju". Pie tam Baltijas valstu valdības īsteno rusofobu politiku un sabiedriski nosoda cilvekusi, kuri pozitīvi vērtē šo valstu pagātni Padomju Savienībā.

Krievija uzsvēra, ka Baltijas valstīm nav tiesiska pamata kaut ko pieprasīt, un norādīja: pretenzijas ir absurdas.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka Baltijas pievienošana PSRS 1940.gadā atbilda tālaika starptautiskajām tiesībām. Valstu starpā nebija militāra konflikta, vietējā valdība neliedza padomju karavīriem ieiet republiku teritorijā un nepārprotami demonstrēja piekrišanu. Jāpiebilst, ka PSRS periodā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR teritorijās strādāja nacionālās varas iestādes.

Pēc temata

Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Latvija nošķīrusies no Krievijas un Uzvaras. Tagad to moka nepilnvērtības komplekss
Fašisti kā "atbrīvotāji": Latvija un Igaunija pastāstīs tūristiem "pareizo" vēsturi
"Mums ir iespļauts sejā": nacionālpatrioti sašutuši par Uzvaras svētku popularitāti Rīgā
Tagi:
patriots, Egils Levits, Uzvaras diena

Galvenie temati