16:24 28 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1832
  • RUB90.5710
Latvijā
Saņemt īso saiti
161

Bezpilota aparāts, kas vairākas dienas spēj lidot vairāku kilometru augstumā, - tas ir jebkura izlūka sapnis: izsekošanas objekts uz zemes nevar pat uzzināt, ka viņu vēro. Nelaime tā, ka prototips kaut kur ir pazudis.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Incidents ar eksperimentālo sērijveida lidaparātu "Penguin", ko pazaudēja uzņēmums "UAV Factory", radīja lielu traci, stāsta Freesity.

Tūlīt precizēsim, ka tādas klases bezpilota aparāts nav paredzēts privātai ekspluatācijai izklaides mērķiem. Tehnisko iespēju un augsto izmaksu (tā sākas no simt tūkstoš eiro un aug atbilstoši uzstādītajām iekārtām) dēļ. To "Neatkarīgajai Avīzei" savulaik pastāstīja "UAV Factory" līdzīpašnieks Konstantins Popiks.

Neveiksme panākumu stāstā

Tāda lidaparāta pielietošana var būt noderīga iekšlietu iestādēm, militārajā jomā, kā arī privātajā sektorā – tādu objektu novērošanai, kā gāzesvadi, naftas vadi un augstsprieguma līnijas.

Ši droni lido tik augstu, ka izsekojamais vai novērojamais objekts nevar fiksēt novērošanas faktu.

Uzņēmums "UAV Factory" neapšaubāmi ir Latvijas panākumu stāsts. Latvijā ražotie lidaparāti, to detaļas, novērošanas kameras un starta iekārtas tiek piegādātas 47 valstīs.

Taču tagad stāstā parādījusies neveiksme. Drons var darboties autonomā režīmā un, pateicoties signāla šifrēšanai, to faktiski ir neiespējami pārtvert. 

Tomēr tehniskas kļūmes dēļ arī pats īpašnieks tagad nevar sazināties ar lidaparāta kontroles bloku. Tāpēc jau pazudušo dronu neizdevās atrast. Tas nevienam nav nokritis uz galvas, tātad vertikālās nosēšanās automātiskā sistēma ir palīdzējusi. Vai kādam izdevies nozagt tehnoloģisko dārgumu.

Anulēta lidojumu atļauja

Uzņēmums pagaidām nesniedz nekādus komentārus. Turpinās izmeklēšana. Tās laikā Civilās aviācijas aģentūra anulējusi uzņēmuma atļauju darbam ar paaugstinātas bīstamības lidojumiem. Tie ir lidojumi, kas paredz atkāpi no vispārējiem ierobežojumiem. Piemēram, tie notiek vairāk nekā 120 metru augstumā, virs cilvēku pulcēšanās vietām, lidojumu aizlieguma zonās un tā tālāk.

Kādiem mērķiem izstrādāts drons ar tādām lieliskām iespējām? Tas nav zināms. Formāli uzņēmums patstāvīgi veica maksimālā lidojuma laika testu. Aizsardzības ministrija informēja, ka lidaparāts nav radīts militāriem mērķiem un NBS to nav pasūtījusi.

Tomēr uzņēmums regulāri sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem. Šajā kontekstā ir interesanti pasekot slavenā "pingvīna" izstrādes un tehniskās attīstības vēsturei.

"Pingvīns" un "Vārna"

2009. gadā "UAV Factory" iepazīstinaka ar NBS paredzēto dronu prototipiem "Vārna" un "Pingvīns".

Konstantīns Popiks izdevumam "Militārais Apskats" pastāstīja, ka "Pingvīns" var lidot lielā augstumā un attālumā, uzņemt kvalitatīvu video un atrasties gaisā aptuveni sešas stundas. Tas var vienkārši kursēt maršrutā un turpināt novērošanu. "Vārna" paredzēta ātriem taktiskajiem mērķiem, kad vajag ātri novērtēt situāciju, un tā ir ļoti vienkārša sistēma – palaist gaisā, aplūkot interesējošās vietas un pieņemt lēmumu, ko darīt tālāk.

"Pingvīns" tobrīd varēja pārvietoties ar ātrumu līdz 100 km/h un 600 metru augstumā, jo tādi bija optikas un kameras izšķirtspējas ierobežojumi. Svars – 15 kg, kravas celtspēja – 2 kg. Tas varēja atrasties gaisā 6 stundas.

Pēc desmit gadiem "Vārna" zaudēja konkurences cīņā ar citiem ražotājiem, bet "Pingvīns" joprojām ir malacis. Tehnoloģiski audzis. Ja nepieciešams, tas var lidot 5 km augstumā. Svars 26 kg, plānotais lidojuma ilgums eksperimentos sasniedza vismaz 90 stundas.

Mērķis – identificēt objektu

Tāpat kā pirms desmit gadiem, arī tagad drona uzdevumi ir tādi paši. Konstantins Popiks stāstīja, ka droni radīti, lai novērotu vai izsekotu kādu objektu, kas nepamanīs novērotāju ne dienā, ne naktī. (..) Kamera var pamanīt un identificēt cilvēkus lielā attālumā – tā, pēc viņa vārdiem, ir svarīgākā prasība no ekspluatācijas viedokļa novērošanas mērķiem.

Nepaklausīgais drons uz pāris dienām bloķēja gaisa telpu Latvijā, jo jebkuram citam lidaparātam sadursme ar to nozīmēs katastrofu. Labi ir vismaz tas, ka nav radušies milzīgi zaudējumi. Regulāru aviopārvadājumu tik un tā nav koronavīrusa dēļ. Kamēr drons nav atrasts, nevar izslēgt iespēju, ka to kāds piesavinājies.

Jāpiebilst, ka, nepareizās rokās nokļuvis, aparāts var kļūt par ļoti bīstamu ieroci, lai arī formāli tas paredzēts civiliem mērķiem.

Pēc temata

Spridzekļa nav: iedzīvotājus aicina nekotrolējama drona medībās
Pretinieks nomirs aiz smiekliem: sociālie tīkli meklē aizbēgušo dronu
Neidentificēti droni, nejauši lādiņi un citas Baltijas militārisma iezīmes
Tagi:
drons, Latvija

Galvenie temati