07:50 20 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1833
  • RUB89.1439
Latvijā
Saņemt īso saiti
62

Uz Brandenburgas vārtiem Berlīnē trīs valodās – krievu, franču un angļu – iegaismojās "paldies" pateicībā par atbrīvošanu no nacisma. Toties Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas Ārlietu ministrijas devušas vaļu daiļradei...

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lapā Twitter 9. maijā bija vienu vienīgu reizi pieminēta Uzvaras diena.

"Otrais pasaules karš. Atmiņas kā brīdinājums," teikts ziņā (pārpublicēts no Latvijas ĀM), kam pievienota saite uz Latvijas ĀM lapu ar rakstu, kas sagatavots sadarbībā ar Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas ārlietu ministriem.

Tur "atmiņas" nāk klajā visā krāšņumā.

Protams, valsts, kurā 16.martā notiek tradicionālais SS leģionāru gājiens, 9.maijā nevarēja piemirst tos, kuri cīnījās ar nacismu, un nepateikties. Galu galā, pat cīņā ar pašu leģionāru gājienu Rīgā līdz šim uzvarēt izdevies tikai koronavīrusam.

Pirms epidēmijas Nekādas iestādes, pat ne ES, nekādi centieni pārliecināt neietekmēja ne leģionārus, ne viņu pielūdzējus. Pat valdības locekļi atļāvās parādīties starp SS leģionāriem gājienā pie Mildas 16.martā.

Tomēr, kā noskaidrojies no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas kolektīvā daiļdarba, šīs valstis atceras "desmitiem miljonu nevainīgo upuru, kuri gājuši bojā kara laikā, arī sešus miljonus ebreju, kuri nogalināti nacistu un viņu līdzskrējēju sarīkotā Holokausta laikā."

Otrais pasaules karš publikācijā taisnīgi nosaukts par asiņaināko un nežēlīgāko vēsturē. Tās autori pastāstīja, ka no tās gūta galvenā mācība – "nekad vairs". Šī mācība, apliecināts rakstā, popularizē humānisma idejas, centienus izvairīties no jauniem konfliktiem, tieksmi pēc miera, sadarbības un solidaritātes. Toties tālāk – klasiskās Latvijai raksturīgās pretrunas un apsūdzības PSRS.

Pie tam nav teikts ne vārda par to, ka tieši Padomju Savienība vairāk nekā citi cietusi karā.

Izskan pārmetumi par Nirnbergas procesu. Kā tā gadījies, ka tur tiesāti tikai nacisti? Kāpēc aizmirsts otrs totalitārais režīms? Kāpēc vispār Padomju Savienība kļuvusi par ANO Drošības Padomes locekli? Par to sašutuši Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas diplomāti.

Tālāk seko klasiskais Molotova-Ribentropa pakta nosodījums, parastās sūdzības par "okupāciju", "apspiešanu" un tā tālāk. Galu galā, kad bija apdziedāti 30 neatkarības gadi, diplomāti ķērās pie mūsdienu Krievijas.

Jāatzīmē, ka nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins asprātīgi ierosināja līdz ar Molotova-Ribentropa paktu nosodīt arī Minhenes sazvērestību – vienošanos, ko Lielbritānija un Francija 1938.gadā nosledza ar nacistisko Vāciju un fašistisko Itāliju. Citādi taču visi nez kāpēc cenšas šo vienošanos piemirst.

Tomēr Latvijas ĀM uzstāj, ka tagad esot redzama jauna vēlme sadalīt Eiropu atsevišķās interešu sfērās un bezkaunīgi izmantot spēku, lai mēģinātu anektēt suverēnas valsts teritoriju." Tā teikts rakstā ar neslēptu mājienu par Krimas pievienošanos Krievijai (tā, acīmredzot, ir Ukrainas teritorija).

Protams, nevienu taču vēl joprojām neinteresē pašu Krimas iedzīvotāju domas un referenduma rezultāti (spriežot pēc visa, tā izpaužas slavētā Eiropas demokrātija). Tāpat nevienu neinteresē arī PSRS zaudējumi Otrajā pasaules karā, kas, saskaņā ar mūsdienu vērtējumu, sasniedza 25-27 miljonus cilvēku.

Pie tam rakstā teikts, ka PSRS Uzvara karā "nepelnīti pārvērsta par kultu", aizmirstot, ka tie "bija sabiedroto nopelni un upuri". Kremlis nodēvēts par "vēstures falsificētāju".

Acīmredzot, vēsturiskos dokumentus, ko regulāri publicē Krievijas Aizsardzības ministrija, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā neviens nelasa.

Pieminēti arī Otrā pasaules kara upuru brāļu kapi. Latvijā tie varbūt vēl nav pavisam aizmirsti, taču tiek darīts viss iespējamais, lai dzēstu tos no atmiņas, paklusām iznīcinot un regulāri noniecinot to nozīmi.

Visa šī paskvila izskatās vēl neticamāka, jo vēl jau ir sastopami latvieši, kuri atbrīvoja savu zemi no nacistiskajiem okupantiem.

Viņu vidū ir arī sarkankarogotā 130. strēlnieku korpusa karavīri. Diemžēl, starp dzīvajiem palikuši tikai 30 cilvēki, un arī viņu vidū ir tikai 8 Sarkanās armijas kareivji un vēl 12 sarkanie partizāni. Toties viņi precīzi atceras, kāda ir starpība starp nacistiem un padomju kareivjiem.

Ir arī citi veterāni no Latvijas, kuri var pastāstīt patiesību. Viņi visu atceras.

Žēl tikai, ka Latvijas varasvīri neko neatceras, un aizsardzības ministrs Artis Pabriks 8.maijā noliek ziedus Lestenes kapos, kur apglabāti Waffen SS latviešu leģionāri.

Toties atceras krievi, kuri vakar, 9.maijā, ievērojot visus drošības pasākumus, nesa ziedus pie Uzvaras pieminekļa, nesa savu senču portretus, kuri karoja par brīvību visā pasaulē un uzvarēja brūno mēri.

Pēc temata

Minhenes sazvērestība: kāpēc Eiropa "aizmirst" savas vēstures kaunpilnās lappuses
Nezina vēsturi: Putins nosaucis par cinisma kalngaliem lēmumu pielīdzināt PSRS fašismam
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Otrais pasaules karš, Baltija, Ukraina

Galvenie temati