20:10 01 Decembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1968
  • RUB90.7837
Latvijā
Saņemt īso saiti
82

2008. gada krīzes laikā sociāla sprādziena nebija tāpēc, ka cilvēki vienkārši izvēlējās iespēju pamest valsti, taču tagad, kad iespēju aizbraukt nav, Latviju gaida katastrofa, uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Analītiskās aģentūras vadītājs sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka Latviju gaida spēcīgs sociālais sprādziens un katastrofa. Savu viedokli viņš pauda intervijā avīzei Neatkarīgā, ko pārpublicēja Press.lv.

Kaktiņš atzīmēja: kad Latvija pārdzīvoja 2008.-2010. gadu ekonomisko krīzi, cilvēki masveidā pameta valsti, nevis pauda neapmierinātību un organizēja plašas protesta akcijas.

Toreiz robežas bija atvērtas, un rezultātā Latviju pameta vairāk nekā simt tūkstoši iedzīvotāju. Tagad pandēmijas dēļ robežas ir slēgtas, un iespēju bēgt nav.

Šī iemesla dēļ Kaktiņš uzskata: gadījumā, ja cilvēki tagad paliks bez naudas, taču pār viņiem joprojām gāzīsies komunālo maksājumu un citu obligāto rēķinu lavīna, sociālais sprādziens ir neizbēgams.

SKDS vadītājs atzīmēja, ka citas valstis sarežģītajā situācijā izmetušas no prāta ekonomiku un konsolidāciju, tur, pēc viņa vārdiem, teju vai no helikopteriem naudu met, bet Latvijā jau pirms pandēmijas īpaši labi neklājās.

Kaktiņš paskaidroja, ka jau 2019. gadā Latvijas IKP pieaugums palēninājās un tagad ar neapbruņotu aci redzams, kā valsts atpaliek no kaimiņiem. Turklāt ar Krievijas tranzīta sarukumu to vairs aizbildināt nevar – pastāv virkne citu problēmu, kas valsti novedušas tur, kur tā ir pašlaik.

Savukārt tagad koronavīrusa radītā haosa dēļ daudzas problēmas nav iespējams atrisināt, lai arī krīze varētu nest ne tikai zaudējumus, bet arī dāvāt iespēju kaut ko labot. Būs skumji, ja Latvija to neizmantos.

Kaktiņš piezīmēja, ka 2019. gada nogalē SKDS lūdza uzņēmējus novērtēt finanšu sistēmas kapitālo remontu, ko organizēja valdība. Viņi veiktās manipulācijas novērtēja kritiski – principā, tas nepārsteidz, jo parādījušās jaunas birokrātiskās procedūras un bankas izvirza paaugstinātas prasības.

Kaktiņš konstatēja, ka šī iemesla dēļ 17% uzņēmēju pārdomā iespējas atvērt kontus ārvalstu bankās. Līdz ar to nav sagaidāms, ka valstī ienāks ārvalstu biznesmeņi un ienesīs budžetā investīcijas.

Kāpēc kādam vajadzētu šurp braukt, ja visapkārt ir virkne valstu bez šiem bezjēdzīgajiem šķēršļiem, vaicāja SKDS direktors.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas dēļ valdības visā pasaulē spērušas bezprecedenta soļus pārvietošanās ierobežošanai, lai kavētu vīrusa izplatību.

Latvija slēdza robežas jau 17. martā. No šī laika pārtraukti jebkādi pasažieru pārvadājumi.

Pēc temata

Līdz ar koronavīrusu Baltijas valstīs var ienākt trakie 90.gadi
"Mēs neesam Āfrika". "Priekšnieks lūdz dalīties": dīkstāves pabalsti raisa strīdus
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai
Igaunijas prezidente aicina bezdarbniekus strādāt laukos
Tagi:
bezdarba līmenis, Latvija, SKDS

Galvenie temati