RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik. Jau 25 Latvijas kompānijas paziņojušas par plānoto kolektīvo atlaišanu. Kopumā darbavietas zaudēs 3893 darbinieki, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati, vēsta Latvijas Avīze.
Aprīlī NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits palielinājies par 2644, sasniedzot 64 171 cilvēku, kas ir par 852 vairāk, nekā pēc 3. aprīļa datiem.
Paziņojumi par atlaišanām tika saņemti no sekojošo nozaru uzņēmumiem: transports un uzglabāšana, apkalpošana un administrēšana, tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, atkritumu pārstrādes un sanācijas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, pārstrādes rūpniecība, nekustamie īpašumi, atpūtas un izklaides pakalpojumi, mežsaimniecība. Pirmo reizi koronavīrusa izplatības izraisītās krīzes laikā paziņojumus par kolektīvo atlaišanu iesniedza finanšu un apdrošināšanas nozares kompānijas, kā arī informāciju un komunikāciju pakalpojumu kompānijas.
Tai pat laikā vērojama brīvo vakanču skaita samazināšanās. Patlaban aģentūrā ir pieejams 18 229 brīvas darbavietas. Salīdzinot ar statistikas datiem, 1. aprīlī tika novērots samazinājums par 8742 vakancēm.
Darbinieki, kuri zaudē darbu, var astoņu mēnešu garumā saņemt bezdarba pabalstu, kas, visticamāk, ir pietiekams termiņš, lai valstī beigtos ārkārtējās situācijas režīms. Savukārt cilvēki, kuri šobrīd saņem bezdarba pabalstu priekšpēdējo vai pēdējo mēnesi, ir izrādījušies daudz sliktākā stāvoklī. Tas nozīmē, ka viņiem pabalstu izmaksa tūlīt beigsies un viņi paliks bez iztikas līdzekļiem, izņemot pašvaldības trūcīgajiem sniegto palīdzību.
Iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone paziņoja, ka, ja Latvijai izdosies salīdzinoši ātri izkļūt no Covid-19 izraisītās krīzes, 2020. gada otrajā pusē var atkal parādīties darbinieku pieprasījums.
"Pašlaik notiek pārgrupēšanās darba tirgū, un nozares, kurās līdz šim bija ļoti izteikts darbaspēka pieprasījums un varbūt pat iztrūkums, šobrīd ir būtiski sabremzējušās vai pat apstājušās. Līdz ar to tā ir iespēja citiem iegūt labus darbiniekus," piebilda viņa.
Uz jautājumu par to, vai pēc krīzes būs jūtams spiediens uz valdību, lai atļautu viesstrādnieku ievešanu no trešajām valstīm, Simsone atbildēja, ka par to varēs spriest tikai pēc krīzes beigām, kad kļūs skaidrs, cik darbaroku ir atbrīvojies iekšējā tirgū.
