16:20 13 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1276
  • RUB80.2104
Latvijā
Saņemt īso saiti
52

Latvijas celtniekiem beidzas materiāli, daudzi sākuši raizēties par savu veselību un nevēlas riskēt, strādājot būvobjektā.

RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. Galvenās Covid-19 izplatības krīzes sekas būvniecības nozarē ir būvmateriālu piegādes aizkavēšanās un darbinieku trūkums, raksta Latvijas Avīze.

Būvniecības nozare Latvijā nodrošina darbu 65 tūkstošiem cilvēku, lielākā daļa savus pienākumus veic būvobjektos, kas prasa fizisku klātbūtni. Kompānijas dara visu, lai būvniecība neapstājas, taču ārkārtējās situācijas apstākļos pastāv grūtības: strādnieku pašizolācija, mobilitātes ierobežojumi, viesstrādnieku trūkums un kavējumi materiālu piegādēs.

Piemēram, Jelgavā notiek būvdarbi pilsētas vēsturiskajā daļa – tiek mainīts ūdensvads un būvēts kanalizācijas kolektors, notiek apvedceļa rekonstrukcija, divu skolu un dažu ielu remontdarbi, šiem mērķiem plānots iztērēt 20 miljonus eiro. Būvdarbu veic par ES fondu naudu. Viss notiek Finanšu ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) uzraudzībā. Ja radīsies grūtības ar realizācijas termiņiem, sāksies problēmas un riski, ka celtnieki neiekļausies termiņā ir ievērojami pieauguši saistībā ar epidēmiju – neatbrauca strādnieki no Lietuvas, kuri arī piedalās projektā.

Visi objekti, kurus jau sākuši būvēt, ir jāpabeidz līdz rudenim. "Pagaidām izskatās, ka paspēs, ko tagad gan nevar teikt par Loka maģistrāli. Ja radīsies lielākas problēmas, tad arī CFLA prasīsim, ko lai dara," saka Jelgavas domes deputāts Vilis Ļevčenoks.

Kādas pazīstamas būvfirmas brigadieris atklāti pastāstīja par pašreizējo situāciju.

"Būvniecība turpinās visur, kamēr vien būs materiāli. Cilvēki strādā. No vīrusa raustās visi, bet saprotat paši, kā mums te Latvijā ir: cik ir tādu, kuri, teiksim, divus mēnešus var atļauties sēdēt mājās? Un cik ir uzņēmēju, kuri to visu var atļauties sponsorēt? Cik daudzi tic valdībai, ka tā dos naudu?

Ja arī kāds dabūs solītos 75%, man personīgi ar to nepietiek. Mana ģimene tagad visi dzīvo tikai pa māju, izdevumi nesamazinās, bet elektrība un komunālie maksājumi tikai pieaug.

Tagad gatavojos jaunam projektam Liepājā, bet tas ir uz jautājuma zīmes. Ja materiālus savāksim – būs. Citādi jāatsaka."

Pēc viņa sacīta, materiālu pieejamība ir galvenā problēma. Piegāde kavējas.

"Latvijā ražojam maz, un būvniecības veikaliem nav lielu angāru un noliktavu, kur materiālus uzglabāt ar vairāku mēnešu rezervi," paskaidroja brigadieris.

Pēc viņa sacītā, ja standarta materiālus vēl var dabūt samērā viegli, tad ar specifiskiem, kuri var būt nepieciešami noteiktā objektā, situācija ir krietni sliktāka.

"Vajag, piemēram, radiatorus dažādos rādiusos, bet rūpnīcas jau daudzviet ir ciet. Kur dabūsi tagad? Nekur!" sacīja brigadieris.

Viņš uzskata, ka vēl pāris nedēļu celtnieki vēl varēs strādāt, taču kas būs pēc tam nav zināms.

"Arī strādnieki kļūst aizvien bailīgāki. Visiem ir ģimenes, un negribas mājās to draņķi ievazāt. Apkārt viss arvien vairāk slēdzas ciet, neviens šai situācijai nav gatavs," paskaidroja viņš.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka pastāv nepieciešamība sākt kopīgu darbu pie vidēja termiņa risinājumiem nozarē.

"Balstoties uz Partnerības aptaujāto Latvijas būvuzņēmēju iesniegtajām atbildēm un prognozēm, lielāko būvnieku objektos jau šobrīd būvizstrādājumu piegādes kavējas vidēji par 20%," pastāstīja partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš uzsvēra, ka šī tendence tikai un vienīgi pieaugs, jo Eiropā ir slēgtas vairākas ražotnes. Šobrīd celtnieki izmanto to, ko ražo Latvijā, taču tas, ko importē, drīzumā beigsies. Būvobjektos ir samazinājies arī strādnieku skaits – vidēji par 7%.

Tas viss jau tagad nozīmē nepieciešamību pagarināt būvniecības termiņus (saskaņā ar pašreizējām prognozēm, aptuveni par trīs mēnešiem), un tas izraisīs izmaksu pieaugumu (būvlaukumu uzturēšana, garantija izmaksas un tml.). Pēc viņa sacītā, svarīgi ir izveidot vienotus projektu un kompensāciju līgumu termiņu pagarināšanas mehānismus pasūtījumiem publiskajā sektorā.

Partnerība aicina izstrādāt investīciju risinājumus, kuri nodrošinās ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Par pamatu vispārējai Latvijas ekonomikas atjaunošanai pēc pandēmijas var kļūt valsts infrastruktūras attīstības investīciju projekti.

Lielu projektu sagatavošanas posms un valsts iepirkumu tenderu rīkošanas termiņi patlaban ir pārāk ilgstoši, un ir nepieciešami mēneši vai pat gadi, lai sāktu darbus. Celtnieki uzskata, ka birokrātiskie procesi ir jāpārskata saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī.

Tagi:
koronavīruss, Latvija

Galvenie temati