23:55 26 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1900
  • RUB90.1153
Latvijā
Saņemt īso saiti
55

Acīmredzot, negatīvu ziņu mūsu dzīvē ir par maz, nolēma Centrālā statistikas pārvalde un izdeva kaudzi informācijas par augošo inflāciju; patērētāju cenas šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri palielinājušas par 0,1%, savukārt gada laikā – par 2,3%.

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājušās par 4,4%. Palielinājušās arī cenas kūpinātai, sālītai un vītinātai gaļai (+10,4%), cūkgaļai (+14,3%), mājputnu gaļai (+8%) un gaļas izstrādājumiem (+8,7%). Svaigi augļi kļuvuši dārgāki par 19,4%, svaigi dārzeņi – par 7,4%, svaigas un atdzesētas zivis – par 14,6%, rīsi – par 9,9%. Savukārt lētāka ir kļuvusi kafija (-4,4%), siers un biezpiens (-1,1%), kā arī krējums (-3%).

Veselības pakalpojumu cena gada laikā palielinājusies par 3,4%, ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuvuši dārgāki par 2,7%. Vidējais degvielas cenu līmenis pieaudzis par 4,8%, tostarp benzīns kļuvis dārgāks par 9%, dīzeļdegviela – par 2,4%. Tas viss ir akcīzes nodokļu pacelšanas sekas Latvijā.

Zemniekiem labāk zināms

Savu ainu par cenām nesen prezentēja Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC). Centra secinājums – Latvijas pārtikas produkti ir visdārgākie Baltijā. LTVC dati liecina, ka janvārī lielākā daļa no 40 pārtikas produktiem, kas tika iekļauti cenu monitoringā, Latvijas galvaspilsētā maksāja dārgāk, nekā Igaunijā un Lietuvā.

Neraugoties uz to, ka atsevišķi produkti nedaudz kritušies cenā gada sākumā, bāzisko pārtikas produktu cenas aizgāja uz augšu. Visbūtiskāk sadārdzinājusies maize un putraimi. Saskaņā ar LTVC datiem, 300 gramu baltmaizes iepakojums janvārī maksāja par 28,6% vairāk, nekā pirms gada. Manna kļuvusi dārgāka par 27%, auzu pārslas – par 20,5%, griķi – par 12,5%, spageti – par 6,1%.

Nedaudz palielinājusies piena cena, sadārdzinājušies arī divi populārākie sieru veidi - "Holandes" un "Krievijas". Pēdējais -  par 10,7%. Turklāt šo puscieto sieru kvalitāte, pēc centra ekspertu liecībām, bieži vien ir ārkārtīgi zema – kā gumija. Ražotāji nenotur sieru līdz galam: vēlas ātrāk nopelnīt, tādēļ rezultātā iznāk kaut kas nesaprotams.

Neviennozīmīga situācija ir arī ar dārzeņiem. Ja tomāti un sīpoli cenā sāka pieaugt, tad kartupeļi un burkāni ir kļuvuši lētāki: burkāni – par 38,7% (līdz 0,38 eiro kilogramā), kartupeļi – par 6,2% (līdz 0,45 eiro kilogramā). Tiesa, īpaša pamata optimismam nav. pirmkārt, atcerēsimies, ka 2017. gadā valdība nolēma izpildīt dārzeņu audzētāju lūgumu un samazināja PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem no 21% uz 5%. Otrkārt, mūsu kartupeļi vienalga ir dārgāki, nekā kaimiņu Lietuvā un Igaunijā.

Tā, saskaņā ar LTVC datiem, kilograms kartupeļu Tallinā janvārī maksāja o,26 eiro, Viļņā – 0,29 eiro, savukārt Rīgā – 0,44 eiro. Kilograms burkānu Tallinā maksāja 0,28 eiro, Viļņā – 0,30 eiro, Rīgā – 0,43 eiro. tiesa, mūsu veikalos, kā norāda tie paši eksperti, iespējams nopirkt vislētākos šampinjonus un zemenes. Taču, piekrītiet, ziemā kartupeļus un burkānus mēs ēdam biežāk, nekā zemenes…

Ar kafiju vispār ir bēda. Saskaņā ar LTVC datiem, janvārī Latvijā nebija neviena tīkla, kur kafija graudos bez akcijas būtu nopērkama zemāk kā par 10 eiro kilogramā. Lietuvā un Igaunijā – lētāk nekā 6 eiro. Pie tam bez visādām akcijām.

Mājoklis mans!

Mājokļa izmaksas arī pieaug. Pērn vienas dzīvojamās telpas uzturēšanas maksa vidēji sastādīja 151 eiro mēnesī vienai mājsaimniecībai. Saskaņā ar CSP datiem, tas ir par vienu eiro vairāk, nekā pirms gada. Taču dažādu mājsaimniecību budžetā izdevumu daļa, kas tiek piešķirta mājokļa uzturēšanai, ir samazinājusies: pērn mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai tērēja vidēji 12,2% no saviem ienākumiem (2018. gadā – 13,4%).

Rīgas rajonā mājsaimniecības par mājokli maksāja vidēji 185 eiro mēnesī, savukārt Rīgā – 172 eiro. Citos reģionos izdevumi bija zemāki: Zemgalē – 139 eiro, Kurzemē – 132 eiro, Vidzemē – 121 eiro, Latgalē – 104 eiro mēnesī. Tā ir vidēja summa gadā, kurā tiek ņemts vērā gan siltais gadalaiks ar zemām izmaksām, gan apkures sezona ar augstām izmaksām.

Savukārt mājsaimniecībā, kuras mājokli īrē, izdevumi sastādīja vidēji 182 eiro mēnesī, bet tiem, kas īrē mājokli Rīgā, nācās maksāt 260 eiro mēnesī.

Viena mājsaimniecība piešķir mājokļa uzturēšanai vidēji 12,2% ienākumu. Taču vientuļie pensionāri (vecuma kategorijā 65+) mājoklim tērēja 22,2% ienākumu.

Ivo Gremmars, ekonomists:

– Saskaņā ar statistikas datiem, 2019. gadā Latvijas iedzīvotāji tērēja pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērēja 17,8% no ģimenes budžeta, kamēr Eiropas Savienībā šis skaitlis vidēji nepārsniedza 12,1% no visām izmaksām. Citās, attīstītākās valstīs pārtikai cilvēki tērē daudz mazāk naudas. Piemēram, Vācijā pārtikai tiek tērēti 11%, Lielbritānijā – 7,8%, Īrijā – 8,7%.

To var izskaidrot ar to, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir zemāki, nekā citās Eiropas valstīs, tādēļ arī pārtikas izdevumi mājsaimniecības kopējā patēriņa grozā ir lielākas, jo cenām ES pastāv tendence izlīdzināties. Turklāt Latvijā ir maz cilvēku, kas arī ietekmē pārtikas cenas.

Ingūna Gulbe, Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja:

– Kaimiņvalstīs tirdzniecības tīklu vidū ir lielāka konkurence. Līdz ar jaunu tirgotāju ienākšanu Latvijā, situācijai būtu jāmainās. Tāpat kaimiņvalstīs ir plašāks produktu klāsts. Tiesa, Latvijas produkti kopumā ir kvalitatīvāki.

Taču tagad lielākas bažas izraisa globālā lietu kārtība. Pasaulē ir ļoti nestabila situācija. Koronavīrusa, Brexit dēļ. Tādēļ diez vai kāds šobrīd riskēs prognozēt cenas. Vienu var teikt droši – zemākas tās nekļūs. Lai gan, no otras puses skatoties, gan naftas cenas krīt, gan patēriņa līmenis tajā pašā Ķīnā samazinās…

Tādēļ, ja domā saprātīgi, arī produktiem būtu jākļūst lētākiem. Taču ražotājiem vienmēr atradīsies "zīmīgi argumenti".

Pēc temata

Inflācija pieaugs, darbavietu kļūs mazāk: Latvijā nevēlas minimālās algas kāpumu
"Latviju apsteidz pat Rumānija un Bulgārija": eksprezidente par "trekno gadu" skumjo galu
Ekonomikas ziņas, kā ziņas no frontes: kas jādara Latvijai bez tranzīta un Eiropas fondiem
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Tagi:
ekonomika, inflācija, Latvija

Galvenie temati