15:16 29 Marts 2020
Tiešraide
  • USD1.0977
  • RUB86.3819
Latvijā
Saņemt īso saiti
29

8. marta svētku galvenā pretiniece Latvijā – juridisko zinātņu doktore Kristīne Jarinovska atkal metusies virsū visiem, kuri svin šos svētkus.

RĪGA, 10. marts - Sputnik. Latvijas Universitātes juridisko zinātņu doktore, LPSR VDK darbības pētniece, kā arī bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Kristīne Jarinovska atkal nolēmusi visiem atgādināt, ka "Latvijas sievietes nav pelnījušas to pazemojumu – 8. marta svētkus".

Šoreiz viņa metās virsū ne tikai vienkāršajiem iedzīvotājiem, bet arī Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. Tiesa, pēc tam Jarinovska pēkšņi nodzēsa visus savus kareivīgos tvītus, iespējams, tāpēc, ka viņas viedoklis nav radis plašu atbalstu.

Pēc Jarinovskas pārliecības, 8. marts esot bīstami svētki.

Vienā no savām publikācijām viņa demonstrēja videoierakstu, kurā Krievijas karavīri dāvā ziedus sievietēm. Jarinovska pauda uzskatu, ka Kremļa militāro spēku dīvainās darbības attiecībās ar sievietēm, kas reklamē Krievijas Aizsardzības ministriju laikā, kad Ukrainas "okupētajās" daļās rit karš, vēlreiz pierādot, ka boļševiku 8.marts ir brīvajai pasaulei naidīgās Kremļa ideoloģiskās propagandas rituālā komplekta daļa.

Vēl vienu izlēcienu viņa veltīja Latvijas ĀM, kas uzdrošinājās savā lapā Twitter publicēt apsveikumu starptautiskajos 8. marta svētkos.

Jarinovska bija sašutusi par to, ka neatkarīgās Latvijas Republikas Ārlietu ministrija atzīmē rituālus propagantiskos strādnieku solidaritātes svētkus, ko dibinājušas antifeministes Klāra Cetkina, Roze Luksemurga, Aleksandra Kolontai un Ļeņins. Viņa apjautājās, cik aktīvu boļševiku ir ĀM, un atgādināja, ka bijuši VDK vadītāji. Pēc laika viņa arī šo tvītu nodzēsa.

Domājams, 8.marta svētku pretinieces lēmums dzēst vairākus tvītus saistīts ar lietotāju negatīvo vērtējumu.

Piemēram, Twitter apmeklētājs Pēteris sarkastiski atzīmēja, ka tik aktīvi "PSRS mantojuma" apkarotāji nevar apstāties pie 8. marta – laiks ķerties arī pie Vislatvijas deju svētkiem (atšķirībā no Dziesmu svētkiem, Deju svētki pirmo reizi notika 1948. gadā).

"Ceru, ka visi tie ļaudis, kas aktīvi iestājas pret Starptautiskās sieviešu dienas atzīmēšanu 8. martā, uzsvērdami, ka šie svētki ir padomju laiku palieka, ko nepieciešams izskaust, tikpat aktīvi iestājas arī pret padomju laikos iedibināto Vispārējo latviešu Deju svētku svinēšanu," ieteica Pēteris.

Jarinovska jau iepriekš asi kritizēja paražu svinēt 8. martu. Iepriekš viņa ieteica pārcelt svētkus uz 16.martu, kad Latvijā notiek leģionāru gājiens. Viņa ieteica to izvēlēties par godu dzejnieces Aspazijas dzimšanas dienai. Jarinovska uzskata, ka 16.martā sievietes sekmīgi pievērstu sev uzmanību, kas agrāk veltīta leģionāru gājienam.

Aptaujas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju svin 8. martu, kas kļuva par oficiāliem svētkiem Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā. Pēc republikas izstāšanās no PSRS 8.marts Latvijā vairs nav brīvdiena.

Pēc temata

Mammai, draudzenei un vecmāmiņai: apsveikumi 8.martā
"Latvijas sievietes nav pelnījušas to pazemojumu": atkal iesaka atteikties no 8. marta
Ukrainā piedāvā atteikties no 8. marta svinēšanas Krievijas dēļ
Nav brīvdiena, taču svētki ir: 8. martu Latvijā svin divas trešdaļas iedzīvotāju
Tagi:
sociālie tīkli, Latvija, sieviešu diena

Galvenie temati