RĪGA, 8. marts – Sputnik. Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem šogad grasās svinēt Starptautisko sieviešu dienu, pret 8. martu iestājas vien 2% aptaujāto, liecina kompānijas Kantar TNS pētījuma rezultāti.
Saskaņā ar aptaujas datiem, šogad Latvijā ir ievērojami pieaudzis cilvēku skaits, kuri plāno obligāti nosvinēt svētkus (no 31% līdz 36% aptaujāto).
Plāni nosvinēt 8. martu zināmā mērā ir saistīti ar iedzīvotāju vecumu. Cilvēki vecumā līdz 30 gadiem retāk atzīst, ka plāno nosvinēt Starptautisko sieviešu dienu (65%), biežāk atbild, ka svinēs 8. martu, iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 60 gadiem (no 69% līdz 71% - atkarībā no dažādiem vecumiem).
Asi pret svētkiem iestājas vien 2% Latvijas iedzīvotāju, kuri atzīmē, ka nevēlētos šajā dienā saņemt nekādas dāvanas.
To vidū, kuri grasās svinēt 8. martu, sieviešu ir tradicionāli vairāk – 73% pret 65% vīriešu.
Astotajā martā visā pasaulē atzīmē sieviešu sasniegumus, neatkarīgi no nacionālām robežām vai etniskām, valodas, kultūras, ekonomiskām un politiskām atšķirībām.
Pirmo reizi Starptautiskās sieviešu dienas sarīkošanas ideja radās XX gadsimta sākumā.
Saskaņā ar Amerikas Sociālistiskās partijas lēmumu pirmā nacionālā sieviešu diena tika atzīmēta visā ASV teritorijā 1909. gada 28. februārī. ASV sievietes turpināja svinēt šo dienu februāra pēdējā svētdienā līdz pat 1913. gadam.
Pirmo reizi Starptautiskā sieviešu diena tika svinēta 1911. gada 19. martā Austrijā, Vācijā, Dānijā un Šveicē, kur mītiņos piedalījās vairāk nekā miljons vīriešu un sieviešu. Izņemot balsstiesības, viņi pieprasīja darba un profesionāli-tehniskās sagatavošanas tiesību piešķiršanu, piešķirt viņām tiesības ieņemt amatus valsts vadībā un izbeigt diskrimināciju darba vietā.
Krievijas sievietes nosvinēja savu pirmo Starptautisko sieviešu dienu 1913. gada februāra pēdējā svētdienā miera kustības ietvaros, kas izveidojās pirms Pirmā pasaules kara, savukārt 1914. gada 8. martā citās Eiropas valstīs sievietes sarīkoja mītiņus solidaritātes kārtā ar savām māsām.
1917. gadā Krievijas sievietes izvēlējās streika "par maize un mieru" sarīkošanai 23. februāri pēc tā laika Jūlija kalendāra, savukārt pēc Gregora kalendāra daudzās pasaules valstīs šī diena bija 8. marts.
PSRS 8. marts kļuva par oficiāliem svētkiem un brīvdienu pēc 1965. gada 8. maija PSRS Augstākās Padomes Prezidija rīkojuma.
Ilgu laiku 8. marts bija valsts svētki tikai vienā pasaules valstī – PSRS.
Starptautisko sieviešu dienu tāpat atzīmē ANO. Šobrīd tā tiek svinēta Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgīzijā, Moldovā, Uzbekistānā, Tadžikistānā, Ukrainā, Abhāzijā, Dienvidosetijā un Baltkrievijā.
Tadžikistānā pēc valsts prezidenta iniciatīvas kopš 2009. gada svētkus sākuši dēvēt par Mātes dienu.
Turkmenistānā Starptautiskā sieviešu diena netika svinēta līdz 2008. gadam – sieviešu svētki tika pārcelti uz 21. martu (pavasara saulgriežu diena). 2008. gadā Turkmenistānas prezidents veica izmaiņas Darba likumu kodeksā un atgrieza valstij 8. marta svētkus.
Gruzijā atzīmē gan Starptautisko sieviešu dienu – 8. martu, gan Mātes dienu – 3. martā. Mātes diena tika noteikta 1991. gadā, un tai bija jāaizstāj 8. marts, taču joprojām tiek svinēti abi svētki.
Starptautiskā sieviešu diena 8. marta ir nacionālie svētki un brīvdiena vairākās citās valstīs: Angolā, Gvinejā-Bisau, Zambijā, Kambodžā, Kenijā, KTDR, Madagaskarā, Mongolijā, Ugandā un Eritrejā.
