01:56 01 Aprīlis 2020
Tiešraide
  • USD1.0956
  • RUB85.9486
Latvijā
Saņemt īso saiti
83

Aizstāvēt savas valsts neatkarību un brīvību ir katra pilsoņa pienākums, tādēļ ir nepamatoti dalīt dienošos cilvēkus grupās un statusos, uzskata Latvijas Aizsardzības ministrijā.

RĪGA, 24. februāris – Sputnik. Brīvprātīgās militarizētās Zemessardzes vienības dalībniekiem, kuri izvairīsies no mobilizācijas ārkārtas situācijas gadījumā, draud naudas sodi vai cietums. Latvijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi attiecīgus grozījumus, vēsta rus.tvnet.lv.

Saskaņā ar aizsardzības iestādes piedāvājumu, pret zemessargiem par apzinātu izvairīšanos no paaugstinātas gatavības režīma nosacījumu neizpildi ir jāpiemēro cietumsods līdz trim mēnešiem, piespiedu darbi vai naudas sodi.

Aizsardzības ministrijā paskaidroja, ka saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, kara laiks iestājas, ja ārvalstu pretinieks veicis militāru uzbrukumu vai citā veidā uzbrucis valsts neatkarībai, tā konstitucionālajai kārtībai vai teritoriālajam veselumam.

Savukārt saskaņā ar Ārkārtas situāciju un izņēmuma stāvokļa likumu, ar izņēmuma stāvokli tiek domāts īpašs tiesisks režīms, kas tiek ieviests gadījumos, ja valsti apdraud ārējs ienaidnieks vai valstī (vai tās daļā) sākas (vai draud sākties) iekšējās nekārtības. Minētajos gadījumos Mobilizācijas likums paredz rezervistu iekļaušana aktīvajā dienestā.

Likums jau paredz kriminālatbildību rezerves kareivjiem par izvairīšanos no mobilizācijas, kā arī par dezertēšanu. Saskaņā ar esošo kārtību, izņēmuma stāvokļa vai kara laika izsludināšanas gadījumā zemessargu statuss nemainās, un kriminālatbildība par izvairīšanos no dienesta neiestājas.

2018. gadā pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā sniedz Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu par zemessargu mobilizāciju paaugstinātu militāro draudu gadījumā, ja valstī vēl nav izsludināts speciāls tiesisks režīms – ārkārtas vai izņēmuma situācija.

Aizsardzības ministrijā uzsver, ka valsts neatkarības, brīvības un demokrātiskās iekārtas aizstāvēšanas ir katra Latvijas pilsoņa pienākums, tādēļ dienošo cilvēku iedalīšana grupās un statusos ir nepamatota. Ņemot vērā šo, ministrija virza grozījumus Zemessardzes likumā, kuri paredz zemessargu iesaukšanu aktīvā dienestā izņēmuma stāvokļa vai kara izsludināšanas gadījumā, kā arī, ja Ministru kabinets pieņems lēmumu par zemessargu mobilizāciju.

Iepriekš Latvijas Aizsardzības ministrija publicēja aptaujas rezultātus, ko veica aģentūra "Latvijas fakti" pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasūtījuma. Pētījuma tēma – cik Latvijas iedzīvotāju nepieciešamības gadījumā būs gatavi nostāties dzimtenes aizstāvībā ar ieroci rokās?

Publicētie aptaujas rezultāti liecina, ka gadījumā, ja valsts teritorijai uzbruks bruņots pretinieks, tikai 31% respondentu pauda gatavību cīnīties pret iekarotājiem. Tas ir mazāk, nekā 2016. gadā, kad dzimteni ar ieroci rokās bija gatavi aizsargāt 33% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Daudz lielāks izrādījās cilvēku skaits, kuri kara gadījumā ir gatavi aizstāvēt valsti "nemilitārā veidā". Tātad mūsdienu ģeopolitikas kontekstā, atzīmēja pētījuma autori, mērķu sasniegšanai var tikt izmantoti "nemilitāri risinājumi" tiem uzdevumiem, kuri līdz šim tika risināti militārā veidā. Noskaidrojās, ka 55% respondentu, tostarp 61% aptaujāto latviešu valoda un 42% - krievu valodā, paziņoja, ka ir gatavi aizstāvēt Latviju "nemilitārā veidā", sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem. Tā, 69% aptaujāto paziņoja, ka ir gatavi palīdzēt cietušajiem militāra konflikta laikā.

Nedaudz mazāk par trešo daļu aptaujāto – 30% – paziņoja, ka militāra konflikta gadījumā aizbrauks no valsts. Turklāt šis rādītājs ir aptuveni vienāds gan latviešu, gan krievu auditorijai.

Pēc temata

Sākot ar 2020. gadu uz Zemessardzes mācībām varēs doties darba laikā
Esiet saprotoši: Liepājā notiks Zemessardzes mācības
Aizsardzības ministrija iegādāsies Zemessardzei nakts redzamības ierīces
Vējonis: armija un zemessargi – Latvijas drošības garants
Tagi:
Latvija, Zemessardze

Galvenie temati