14:21 13 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1771
  • RUB86.3013
Latvijā
Saņemt īso saiti
66

Romi, nevis čigāni, Mudaripen, nevis Holokausts: Pasaules romu savienības prezidents Normunds Rudēvičs pastāstīja par tūkstošiem tautiešu bojāeju Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara gados.

RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Pasaules romu savienības prezidents Normunds Rudēvičs intervijā Rus.lsm.lv atgādināja, ka Otrā pasaules kara gados masveidā cieta ne tikai ebreji, bet arī viņa tauta. Rudēvičs uzsvēra, ka viņa tauta ir romi, vārdu "čigāni" viņi parasti nelieto.

Politologs, vēstures zinātņu kandidāts Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Pasaules romu savienības prezidents atzīmēja, ka pasaulē daudz runā par Holokaustu. Protams, tas ir pareizi, taču bieži vien aizmirst, ka līdzīgs liktenis Otrā pasaules kara gados skara arī romus. Bet viņi paši to dēvē par Mudaripen.

Rudēvičs atgādināja, ka tikai Latvijas teritorijā vien Otrā pasaules kara laikā fašisti noslepkavoja 8 tūkstošus romu, bet visā pasaulē gājuši bojā apmēram 2 miljoni šīs minoritātes pārstāvju.

Pie tam viņiem zināmi visu slepkavu vārdi un uzvārdi. Latvijai šie fakti neglaimo.

"2014. gadā mēs nokļuvām līdz VDK arhīviem. Tur mēs izskatījām 45 tūkstošus dokumentu, un mums ir visi dati par šāvējiem. Diemžēl visi ir latviešu uzvārdi – Eihelis, Jākobsons, Arājs," viņš konstatēja.

Starp latviešiem bija arī cilvēki, kuri glāba romus tajos baigajos laikos. Piemēram, Kārlis Krūmiņš izglāba 200 cilvēkus, lai arī nāve draudēja viņa paša dzīvībai.

Kad nacistiskā Vācija okupēja Latviju un pārvērta to par vienu no četriem Ostlandes reihskomisariāta ģenerālajiem apgabaliem, Krūmiņš pārkāpa okupantu pavēli un atteicās izraidīt čigānus. Savu atteikumu viņš pamatoja ar darbaroku trūkumu. Tā viņam izdevās izglābt 200 cilvēkus,

Spilgts piemērs ir arī Sabiles mērs Mārtiņš Bērziņš, kurš teica: "Ja nošausiet viņus, šaujiet mani arī." Bērziņš izglāba 300 dzīvības.

Ne pēdu zemes

Tomēr Latvijā Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti tūkstošiem romu. Jau vairākus gadus Rudēvičs domā, kā iemūžināt viņu piemiņu.

Jau tapis pieminekļa makets, ko radījis skulptors Gočejs Huskivadze. Nav tikai zemes, kur to uzstādīt.

Rudēvičs atklāja, ka jau piecus gadus sarakstās ar dažādām instancēm Latvijā un cenšas atrast zemes gabalu piemineklim, taču nekas nekust ne no vietas.

Čigāni. Foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Варенков

Pie tam viņš atzīmēja, ka piemineklis varētu stāvēt Aizputē, Kuldīgā, Liepājā, Bauskā, Saldū, Jaunlatgalē, Jelgavā, Ludzā, Rēzeknē, Rīgā, Talsos, Tukumā, Valmierā – visur, kur fašisti slepkavoja viņa tautiešus.

"Vajadzīga viena vieta, kas atgādinātu par mūsu traģēdiju un saliedētu cilvēkus. Ik gadus 2. augustā romu tauta atzīmē romu holokausta – Mudaripen piemiņas dienu. Šajā dienā 1944.gadā nacisti nosūtīja uz gāzes kamerām aptuveni 3 tūkstošus čigānu nāves nometnē Aušvicā. Galvenais – mūsu tautai nav vietas, kur organizēt piemiņas pasākumus un pieminēt nogalinātos," stāstīja Rudēvičs.

Visi, kas interesējas par romu vēsturi, var apmeklēt Čigānu mākslas muzeju Doma laukumā 8a. Ieeja – bez maksas. Minimālais dalībnieku skaits grupā – 10 cilvēki.

Pēc temata

Zeme! Manas asinis neapsedz: Rīgā godināja Holokausta upuru piemiņu
DW: kā Latvija apvieno leģionāru maršus un Holokausta upuru piemiņas dienu
Latvijas prezidents atteicies piedalīties Holokausta upuru piemiņai veltītā gājienā
Lietuvas premjerministrs: valdība nepārvērtēs lietuviešu lomu Holokaustā

Galvenie temati