19:47 31 Marts 2020
Tiešraide
  • USD1.0956
  • RUB85.9486
Latvijā
Saņemt īso saiti
65

Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris Ants Lāneotss pastāstīja, kā sastrīdējies ar kolēģiem Latvijā par profesionālo armiju.

RĪGA, 29. janvāris — Sputnik. Latvieši neaptver, ka profesionāla armija ar sešiem tūkstošiem kareivju nespēj aizsargāt valsti, Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris Ants Lāneotss paziņoja diskusijā telekanāla EWTV+ pārraidē "Sava taisnība". Par pieņemamāku variantu viņš uzskata obligāto karadienestu, un pauda pārliecību par Igaunijas armijā iesaukto krievu kareivju lojalitāti.

Viņš atklāja, ka šajā jautājumā pat sastrīdējies ar latviešiem. "Viņi nekādi nesaprot, ka profesionāla armija ar sešiem tūkstošiem kareivju nespēj aizsargāt Latviju," Lāneotsa teikto citēja InoSMI.

Savukārt Igaunijas Aizsardzības spēku komandiera vietnieks ģenerālmajors Indrejs Sirels atzīmēja, ka iesaukuma dēļ valstī pat mazinātas prasības pret potenciālo jaunkareivju veselības stāvokli. "Līdz 2026. gadam mēs gribam palielināt iesaucamo skaitu līdz 4 tūkstošiem gadā. Ir jānodrošina plašāks jauniesaucamo sociālais loks," viņš ieteica.

Arī Lāneotss atzina, ka prasības ir mazinātas: "Mēs patiešām mazliet vājinājām medicīniskās prasības obligātajam karadienestam. Kāpēc? Mums ir ziemeļu kaimiņš, kas uzvarēja Otrajā pasaules karā un nosargājās Pirmajā pasaules karā. Viņiem katru gadu obligātajā karadienestā iet 92% iesaucamo. Krievija var atļauties neiesaukt armijā tos, kam ir veselības problēmas. Taču Igaunijā mazāk nekā 50% potenciālo iesaucamo sāk obligāto karadienestu, pārējie izvairās. Trešā daļa puišu iet dienēt brīvprātīgi. Vajag vienkārši paplašināt jauniešu kontingentu, kuri iziet obligāto dienestu," viņš teica.

Viņi pauda pārliecību arī par krievu tautības kareivjiem obligātajā karadienestā.

"Esmu pārliecināts par mūsu krieviem! Kad viņi saprot, ko vajag aizstāvēt un jūtas kā daļa no viena vesela, es domāju, ka esmu par viņiem pārliecināts," teica Sirels.

"Protams! Es par to pat nešaubos. Ja jau viņi ir iestājušies armijā, viņi uzskata Igauniju par savu dzimteni, ko vajag aizstāvēt. Un problēmu nav!" viņam piebalsoja Lāneots.

Pēc viņa domām, svītra jānovelk nevis starp igauņiem un krieviem, bet gan tiem, kuri iestājušies armijā, un tiem, kuri ne.

"Ja kareivis nav ieradies, tas nozīmē, ka viņš ir pretinieks," uzsvēra ģenerālis un atgādināja piemērus no pagātnes: "Paskatieties atpakaļ, kad Krievijas nācija sadalījās baltgvardos, sarkanajos un pārējos. Tas pats tagad notiek Ukrainas austrumos. Te ir nozīme pārliecībai – kareivis atnāks vai neatnāks," viņš teica.

Iepriekš līdzīgu viedokli par krievvalodīgajiem armijā pauda arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Armijā mēs nešķirojam cilvēkus pēc etniskās pazīmes, mums ir daudz cilvēku, kuri nav etniskie latvieši, un neredzu problēmas armijā, tur viss vairāk vai mazāk ir kārtībā. Par otro (kas attiecas uz pilsonisko sabiedrību – red.) būšu mazliet cinisks, taču lojalitāte šeit (militāra konflikta gadījumā – red.) nav galvenais jautājums, galvenais ir – gribat dzīvot vai ne. Nav svarīgi, cik lojāli esat, ja būs krīze, nedod Dievs, karš, raķetes vai bumbas jums neprasīs, vai esat ļoti lojāls Latvijas valstij vai neesat. Ja gribat būt gatavi aizsargāt savas ģimenes no uzbrucējiem, labāk turieties visi kopā valstī. Es domāju, dažiem slāņiem tas, iespējams, palīdzēs kļūt lojālākiem, ja tādu nav," konstatēja Pabriks.

Pēc temata

Lai NATO skauž: Latvijas armija aicina sievietes dienēt
Bruņojies ar sīkrīku un ļoti bīstams, jeb Latvijas armijas nākotne
Kara gadījumā Igaunijā krievus iesauks armijā līdz ar citiem iedzīvotājiem
Bergmanis: obligātais militārais dienests izjauks Latvijas armiju

Galvenie temati