16:47 30 Marts 2020
Tiešraide
  • USD1.0977
  • RUB86.3819
Latvijā
Saņemt īso saiti
45

Tā vietā, lai risinātu Latvijai aktuālās problēmas, Saeimas deputāti nolēmuši ķerties klāt vēstures skaidrošanai.

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Latvijas Saeima 16. janvārī pieņēma paziņojumu par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieļaujamību, taču ne visi deputāti atbalstīja šo dokumentu.

Dokumentā atrodama kritika pret Maskavu par "KF amatpersonu centieniem noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara iemesliem, gaitu un iznākumu". Rezolūcijā teikts, ka Krievija tādējādi cenšas "samazināt PSRS atbildību par kara sākumu Eiropā".

Saturīgi analoģisku rezolūciju 9. janvārī pieņēma Polijas parlaments. Dokumentā teikts, ka PSRS kopā ar hitlerisko Vāciju ir vainīga Otrā pasaules kara uzsākšanā.

Rezolūcija netika pieņemta vienbalsīgi, un daži deputāti izteicās pret to, ka Saeimai būtu jāuzņemas vēstures koncepciju aizstāvība laikā, kad valstij pietiek neatrisinātu mūsdienu problēmu.

"Jūs runājat par veciem, gandrīz simts gadus veciem, notikumiem. Pirms 80 gadiem bija karš, mēs dzīvojam 2020. gadā. Es jums iedotu vienu labu piemēru, nu, lai jūs varētu attaisnot savu turpmāko rīcību. Es domāju, ka Latvijas valstij vajadzētu noskaidrot visu pasaules valstu, tajā skaitā arī Kima Čenuna viedokli par okupāciju, noskaidrot visu pasaules valstu vadītāju viedokli, un tad mēs katru nedēļu varētu kādu valsts vadītāju, nu, nezinu, Ziemeļkorejas, vai vēl kādu, nosodīt…

Varbūt mums vajadzētu pieņemt labāk rezolūciju, ko mēs līdz 2050. gadam izdarīsim Latvijas cilvēku labklājības labā, kā mēs aizsargāsim Latvijas Republikas pilsoņus, nevis skatīties visu laiku pagātnē, bet paskatīties nākotnē. Varbūt uzlikt mērķi Latvijai, kas mēs būsim pēc 10, 20 un 30 gadiem, kāds būs Latvijas Republikas kā valsts mērķis, kāds būs koalīcijas mērķis, kādi būs mūsu sasniegumi zinātnē, nospraust konkrētus mērķus izglītībā vai veselības aprūpes jomā. Un, manuprāt, tam būtu tērēt laiku daudz vērtīgāk, nekā runāt par to, kas visiem ir daudzreiz zināms," sacīja neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems.

Tāpat viņš atzīmēja, ka katrā Saeimas sesijā tiek iekļauta vismaz viena rezolūcija, par kuru Nacionālā apvienība varētu sarīkot dueli ar "Saskaņu". Nacionālās apvienības pārstāvji gaida, kad tribīnē kāps deputāts Nikolajs Kabanovs, pēc kā notiek ilga un aizraujoša diskusija. Šoreiz par šādu rezolūciju kļuva paziņojums par vēstures sagrozīšanas nepieļaujamību.

Nikolajs Kabanovs ("Saskaņa") patiešām uzkāpa tribīnē un piedāvāja klātesošajiem apspriest vēstures jautājumus un darīt to kaut kādas komisijas ietvaros, nevis Saeimas plenārsēdē.

"Es šodien nevēlos runāt par traģiskiem vēstures jautājumiem, jo viņus savlaicīgi nosodīja gan PSRS demokrātiski ievēlētā deputātu kongresā, kur uzstājās cilvēks no Latvijas Mavriks Vulfsons, kurš pirmais atspēko visas spekulācijas par Molotova–Rībentropa paktu. Pēc tam par to bija Augstākās padomes deklarācijas, vairākas Saeimas deklarācijas. Bet diemžēl šobrīd mēs redzam diezgan konjunktūra apstākļos rakstītu dokumentu, kur nav rezultējošās daļas. Es nesaredzu no priekšlikuma konkrētus secinājumus, kas ir jādara Latvijas valstij, kas ir jādara Saeimai. Varbūt ar šo deklarāciju jūs gribat palielināt subsīdijas Latvijas vēsturniekiem vai vairot grāmatu skaitu, lai doktoranti strādā arhīvos. Man ir konkrēta pētnieka, teiksim tā, pieredze, un es arhīvos redzu tikai vecu... teiksim tā, vecuma cilvēkus, kuri pēta savu senču radurakstus, nevis studentus vai doktorantus.

Latvijā nav pārraides par vēsturi televīzijā. Diemžēl mums arī nav tādu grāmatu, kuras... būtu pieņemamas plašai auditorijai... Latvijā izdotas grāmatas... viņas ir ar ļoti mazu tirāžu izdotas... un ļoti dārgas, neviens, teiksim tā, no studentiem to nevar sev atļauties...

Ja deputātiem ir tāda vēlme parunāt par vēstures jautājumiem, lūdzu, dariet to kaut kādā apakškomisijā, kuru, teiksim tā, var dibināt Ārlietu komisijas ietvaros. Un es arī labprāt varētu piedalīties. Bet, man šķiet, šis jautājums nav vērtīgs apspriešanai plenārsēdē," teica viņš.

Krievijas vēstniecība Latvijā nosauca Saeimas rezolūciju par "zaimojošu un sakropļotu produktu", kurš sagroza 80 gadus senus notikumus.

"Ir skumji, ka šāds paziņojums parādījies gadā, kad civilizētā sabiedrība gatavojas atzīmēt Eiropas atbrīvošanas no "brūnā mēra" 75. gadadienu," piebilda vēstniecībā.

Pēc temata

Polijas skolēni iestudējuši priekšnesumu par Aušvicas tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Visīstākā elle: KF izvērtējuši Polijas plānus aizliegt Krievijas vēstures redzējumu
Zaharova par vēstnieka izsaukšanu uz Polijas ĀM pēc Putina vārdiem

Galvenie temati