RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Ugunsdzēsēji nodzēsa šogad pirmo kūlas ugunsgrēku, vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Pērn pirmais kūlas ugunsgrēks notika 21. februārī, turklāt ugunsdzēsēji atzīmēja, ka tas notika par divām nedēļām agrāk, nekā pirms gada. 2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks notika 12. martā, 2017. gadā – 4. februārī, 2016. gadā – 2. februārī, savukārt 2015. gadā – 15. februārī.
Iemesls – anomāli siltā ziema. Saskaņā ar speciālistu novērojumiem, vidējā gaisa temperatūra 2020. gada janvārī ir aptuveni par vienu grādu augstāka, nekā rekordsiltā 1989. gada ziema, kad sinoptiķi piefiksēja +1,8 grādus. Trešdien, 15. janvārī, pusnaktī Kolkā termometra stabiņš rādīja +10,2 grādus. Šie rādītāji kļuva par rekordaugstiem 15. un 16. janvārim visā Latvijā, kā arī pārspēja decembra otrās dekādes siltuma rekordu.
2015. gadā kūlas dedzināšanas mīļotāju vainas dēļ valstī izdega 3256 hektāri zemes. Viens no 2017. gada lielākajiem ugunsgrēkiem notika Nīcas novada Pērkonē, kur dega niedres gandrīz 6 hektāru platībā. 2018. gadā divdesmit ugunsdzēsēju vienības vairāk nekā astoņas stundas dzēsa degušās Spilvas pļavas Rīgā, savukārt 2019. gadā plašs kūlas uzliesmojums notika 8 hektāru platībā, izbraucot no Rīgas, Juglas mikrorajonā.
Vēlreiz atgādināsim mītus un patiesību par kūlas dedzināšanu: nē, šādu ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt; nē, zāles dedzināšana nav dabai nekaitīga, tā iznīcina kukaiņus un putnu ligzdas, kā arī ierastās ligzdošanas vietas; nē, augsnes auglība ugunsgrēka rezultātā neuzlabojas, toties nezāles pēc tā jūtas lieliski; nē, tie nepalīdz cīnīties pret ērcēm; nē, tā nav senlaicīga latviešu tradīcija – pērnās zāles dedzināšana sākās padomju laikos.
