03:10 26 Februāris 2020
Tiešraide
  • USD1.0840
  • RUB70.7943
Latvijā
Saņemt īso saiti
308

Latvija var pazaudēt nozari, kurai ir liela nozīme pārtikas produktu ražošanas ķēdē un milzīgs eksporta potenciāls. Tā ir kūdras ieguves un pārstrādes nozare.

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Eiropas Zaļā kursa investīciju plāna kontekstā Latvija, kura pretendē pasākumu finansējumam pārejai uz "klimatisko neitralitāti" laika periodam līdz 2050. gadam, var pazaudēt kūdras ieguves un pārstrādes nozari, ceļ trauksmi Latvijas Kūdras asociācijā.

Latvijas Kūdras asociācijā atgādina, ka tā ir Latvijas tradicionālā nozare, kura nes vērā ņemamu ieguldījumu valsts ekonomikā.

Asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere pastāstīja, ka otrdien, 14. janvārī, Eiropas Komisija izsludināja Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu, kurš paredz finansējumu par pāreju pie videi draudzīgākiem enerģijas resursiem tiem reģioniem, kuri ir vairāk atkarīgi no degizrakteņu ieguves un izmantošanas enerģētikā.

Tostarp Eiropas Komisija apņemas kompensēt darba vietu zaudējumus ar jaunu un pārprofilētu darbaspēka izveidošanu.

Neilgi pirms plāna izziņošanas degizrakteņu sarakstā tika iekļauta arī kūdra, kura tiek izmantota enerģētikā, jeb tiek sadedzināta un veicina siltumnīcefekta pastiprināšanos.

Taču Krīgere atgādina, ka Latvijā iegūstamā kūdra tiek izmantota tikai un vienīgi lauksaimniecībā un nevar tikt uzskatīta par degizrakteni, kurš kaitē dabai un klimatam. Kūdras izmantošana Latvijā radikāli atšķiras no tās izmantošanas tādās valstīs, kā Īrija vai Somija, kur tā tiek sadedzināta enerģijas iegūšanas nolūkos.

Līdz ar to asociācijas valdes loceklei rodas jautājums – tas fakts, ka tik kardināla atšķirība kūdras izmantošanā netiek ņemta vērā, ir nezināšana vai arī ļauns nodoms? Viņa atgādināja, ka nozarē tiek nodarbināts vairāk nekā 3000 cilvēku, galvenokārt reģionos, savukārt nodokļos tā iemaksā Valsts kase vismaz 20 miljonus eiro gadā.

Eiropas Savienības karogi, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Tādējādi nozares iznīcināšana novedīs pie neprognozējamām sociāli ekonomiskām sekām, un nekādā veidā nesamazinās izmešu emisiju atmosfērā un to izraisīto siltumnīcefektu.

Pēc viņa teiktā, kopš 2004. gada Latvijā kūdra praktiski netiek izmantota enerģijas ieguvē – tā veido vien 2% no kopējā valstī iegūtā kūdras apjoma. 95% kūdras tiek izmantoti lauksaimniecībā kā mēslojums un komposts. Turklāt kūdru pārstrādā un eksportē uz vairāk, nekā 100 pasaules valstīm, un pieprasījums pastāvīgi pieaug.

Krīgere vaino Latvijas valsti par to, ka tai nav stratēģiskās vīzijas un spēju vērot ainu kopumā. Cilvēki, kuri pārstāv Latviju Eiropā, neko nezina par nozari, kuru apspriež. Īstermiņa perspektīvā ir vēlme saņemt naudu, taču dēļ tā tiks iznīcināta nozare, kurai ir liela nozīme pārtikas produktu ražošanas ķēdē un milzīgs eksporta potenciāls.

Pēc temata

Izģērbj pliku: pašvaldības gaida zemākie ienākumi kopš 2007. gada
Esam uzsēdināti uz adatas": Rimšēvičs prognozē graujošas Brexit sekas
Brexit dēļ Latvijas budžetā var tikt veikti grozījumi

Galvenie temati