13:36 05 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1765
  • RUB86.7275
Latvijā
Saņemt īso saiti
30

Pārtikas produkti Latvijā izrādījušies teju vai dārgākie ES, taču iedzīvotāji necenšas ekonomēt uz to rēķina: pērk pārlieku daudz, aizmirst ledusskapī un vienkārši izmet, jo "nav garšīgi".

RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Puse valsts iedzīvotāju izmet atkritumos lielu daļu nopirkto produktu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veiktā aptauja, par ko stāsta Tvnet.lv.

Pārtika valstī nonāk atkritumu konteinerā dažādu iemeslu dēļ: beidzies derīguma termiņš, veikalā nopirkts lielāks produktu apjoms, un nav izdevies tos visus apēst, produkti vai no tiem pagatavotais ēdiens izrādījies negaršīgs.

Pie tam gādīgākie saimnieki izrādījušies rīdzinieki, lai arī šķiet, ka viņi, būdami galvaspilsētas iedzīvotāji, ir turīgāki nekā citās pilsētās. Tomēr rīdzinieki biežāk nekā citi nesteidz izmest pārtikas atliekas, bet cenšas kaut ko no tām pagatavot.

Toties, ja pagatavotais ēdiens nepatīk, to steidz izmest. Lielākā daļa aptaujāto izmet 10% pārtikas produktu, bet Rīgā trešā daļa respondentu atzina, ka izmet līdz 20% nopirktā.

Jāpiebilst, ka, izmetot veikalā pirktus produktus, tie nonāk atkritumos kopā ar iepakojumu – 6% no tā veido plastmasa, 18% - papīrs.

Atgādināsim, ka iepriekš vēstīts: produktu cenas Latvijā pārsniedz cenas daudzās citās Eiropas Savienības valstīs. Pārtikas cenu ziņā ne īpaši turīgā Latvija apsteidz pat daudz attīstītākās Rietumeiropas valstis.

Dārgi produkti

Statistikas dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas iedzīvotāji pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem atvēl pat 17,8% ģimenes budžeta, lai arī vidēji Eiropas Savienībā rādītājs nepārsniedz 12,1% kopējo izdevumu. Attīstītākās valstīs iedzīvotāji uzturam tērē daudz mazāk. Piemēram, Vācijā izdevumi pārtikai sasniedz 11%, Lielbritānijā – 7,8%, Īrijā – 8,7%.

Ekonomisti skaidro, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir mazāki nekā citās Eiropas valstīs, tāpēc izdevumi pārtikai mājsaimniecību kopējā patēriņa grozā ir lielāki, jo ES vērojama cenu izlīdzināšanās tendence. Vēl vairāk, pēc viņa vārdiem, dažu produktu cenas ir pat augstākas nekā ES valstīs ar augstāku dzīves līmeni. Piedevām ražotāji no Latvijas savu produktu vēlas pārdot dārgāk un cenšas izkļūt ārējā tirgū. Ja tāda iespēja pastāv kādā citā valstī, viņi savas preces pārdos tur, un cenas valstī tiks salīdzinātas ar cenām, par kurām Latvijas ražotāji pārdod produktus, piemēram, kaimiņvalstī.

Bez tam preču ražošanai Latvijā nākas importēt no ārvalstīm degvielu, iepakojumu, metālu konservu bundžām. Tas viss sadārdzina ražošanu un atkal pietuvina cenas Rietumeiropas valstu līmenim. Arī valstij ir sava loma – daudzās valstīs PVN pārtikas produktiem svārstās 5-10% diapazonā, bet Latvijā – 21% visam pēc kārtas.

Taču izvēles nav - pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni ir trešā svarīgākā mājsaimniecību izdevumu kategorija pēc mājokļa, ūdens piegādes, elektrības, gāzes un citu veidu degvielas apmaksas, kam tiek atvēlēti 24% kopējā budžeta, un transporta izdevumiem, kas sasniedz 13,2% budžeta.

Pēc temata

Paradumi ir stiprāki: veikali nav gatavi atdot produktus labdarībai
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Ombudsmens: Latvija ir totālas nabadzības, nevis zelta miljarda valsts

Galvenie temati