05:14 25 Janvāris 2020
Tiešraide
  • USD1.1035
  • RUB68.1692
Latvijā
Saņemt īso saiti
47

Patēriņa grozs pēdējo reizi apstiprināts 1991. gadā. Tajā bija iekļauts ļoti ierobežots preču un pakalpojumu komplekss, piemēram, viens zābaku pāris uz 8 gadiem un divi pāri zeķu gadā; kas tagad tiks iekļauts grozā un kā tas palīdzēs cīnīties pret nabadzību.

RĪGA, 12. decembris — Sputnik. No 2021. gada Latvijā atkal tiks ieviests preču un pakalpojumu patēriņa grozs – iztikas minimuma orientieris. Atzīmēts, ka patēriņa grozs nav aprēķināts jau sešus gadus. Pēdējo reizi tas apstiprināts 1991.gadā, tātad tas ir vismaz morāli novecojis, vēsta "MK Latvija".

Atgādināsim, ka patēriņa grozs ir aptuvenais aprēķinātais minimālo materiālo labumu un pakalpojumu komplekss, kas raksturo cilvēka vai ģimenes patēriņa tipisko līmeni.

Eiropas nabadzības apkarošanas tīkla pārstāvis ekonomikas zinātņu doktors Andris Burtnieks, kurš iepriekš piedalījās patēriņa groza izstrādē, pastāstīja, ka patēriņa grozs tiek izmantots dažādiem mērķiem, tostarp arī cīņai ar nabadzību.

"Mēs strīdamies par to, kas ir nabadzība, taču pasaules praksē kā kritērijs tiek izmantots minimālais patēriņa grozs. Mēs identificējam, kādas ir cilvēku vajadzības, kādi pakalpojumi viņus apmierina, un ar ekspertu palīdzību nosakām minimālos normatīvus katrā sfērā,"pastāstīja Burtnieks.

Nepieciešama pārvērtēšana

Eksperts atgādināja, ka iepriekšējo grozu neviens nekontrolēja, tā sastāvs pārsteidz un pat liek pasmaidīt. Piemēram, tajā bija iekļauts viens zābaku pāris uz astoņiem gadiem un nebija iekļauts telefons, kur nu vēl mobilais tālrunis.

"Patēriņa grozi ir vajadzīgi, lai uz to pamata noteiktu minimālo algu un pensiju, pabalstu apmēru un izmaiņas patēriņa struktūrā," akcentēja ekonomikas doktors.

Patlaban patēriņa grozs ir nopietni jāpārskata. Tajā jāiekļauj veselības aprūpes un izglītības aspekti, kas agrāk tika piedāvāti bez maksas.

Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa uzskata, ka patēriņa grozs nekļūs par normatīvu dokumentu pabalstu un sociālo pakalpojumu aprēķinam, tam drīzāk būs statistikas izziņas vērtība.

Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas loceklis Andrejs Klementjevs uzskata, ka Labklājības ministrija vēlas attālināties no problēmām Latvijā un pieņemt lēmumus ar mērķi novērst krīzi.

Latvijas Zinātņu akadēmijas locekle Raita Karnīte pauda pārliecību, ka jau pašos pamatos ir jāizvairās no kļūdām, jo ar laiku tās būs daudz grūtāk labot.

"Pirmais variants cīņā ar nabadzību – dot cilvēkam darbu, un tikai otrais – dot pabalstu: pie tā pierod un jau atsakās iziet darbā," viņa konstatēja.

Pēc temata

Rīga – dārgākā galvaspilsēta Baltijas valstīs
Cīsiņi ar lielāku gaļas saturu ir dārgāki: skolu jaunā ēdienkarte raisa strīdus
Lietuvā kļuvis dārgāks patēriņa grozs
Piena produktu patēriņš Latvijā samazinās

Galvenie temati