RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Kopš 2014.gada būtiski sarukusi Krievijas pilsoņu interese par nekustamajiem īpašumiem ārzemēs, tagad aizvien lielāks skaits objektu īpašnieku ārvalstīs cenšas tos pārdot, pastāstīja nekustamo īpašumu aģentūras "Ņevskij Prostor" ģenerāldirektors Aleksandrs Ginovkers, vēsta bkn.ru.
Mājokļu iegāde ārvalstīs Krievijas iedzīvotāju vidū bija visai populāra kopš 90.gadiem. Ar pieejamām cenām izcēlās Turcija, Ēģipte un Bulgārija, segmentā ar augstākām cenām – Somija, Spānija un Kipra.
Patlaban liels skaits īpašnieku cenšas atbrīvoties no ārzemēs nopirktajiem dzīvokļiem, mājām un zemes gabaliem ņemot vērā to, ka zūd iespējas un vēlme braukāt, pastāstīja Ginovkers.
"Šodien daudzi vēlas pārdot mājas un dzīvokļus Somijas pierobežas rajonos. Manāmi kritusies arī interese par Latviju," atzīmēja eksperts.
Interese par nekustamajiem īpašumiem ārzemēs Krievijas pilsoņui vidū mazinājās gan no investīciju, gan dzīvesvietas viedokļa. Daudzās valstīs, kas agrāk viņus interesēja, kritušās cenas, piemēram, Spānijā un Bulgārijā.
Dažās valstīs kļuvuši stingrāki nekustamo īpašumu iegādes un uzturēšanas noteikumi. Bieži vien darījumu apgrūtina ierobežojumi banku sfērā.
Jāpiebilst, ka Krievijas iedzīvotāji par nekustamajiem īpašumiem Latvijā interesējās arī tāpēc, ka tie deva iespēju saņemt uzturēšanās atļauju. No 2010. līdz 2017.gadam Latvija izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus termiņa uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret ieguldījumiem, kuru kopsumma sasniedza gandrīz 1,5 miljardus eiro. Vairāk nekā 90% uzturēšanās atļauju pieteikumu iesniedza bijušo PSRS republiku pilsoņi, īpaši no Krievijas. Pārsvarā pretendentus interesēja nekustamie īpašumi Rīgā un Jūrmalā.
Latvijas varasiestādes konsekventi pieņēma stingrākas prasības uzturēšanās atļaujas izsniegšanai kopš 2014.gada, kad investīciju slieksnis tika palielināts no 150 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro.
Arī vēlāk programma tika ierobežota, it īpaši pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas, kura jaunajos investoros saskatīja rusifikācijas draudus.
Par fināla akordu kļuva Imigrācijas likuma grozījumi 2017.gada novembrī, kuri ieviesa obligāto maksājumu par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu visiem turpmākajiem investoriem, arī tiem, kuri ieguldījuši līdzekļus nekustamajos īpašumos, uzņēmumos vai bankas obligācijās. Runa bija par maksājumu 5 tūkstošu eiro apmērā par katru ģimenes locekli reizi piecos gados.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briene informēja, ka programmu, kas paredz uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret investīcijām var uzskatīt par slēgtu, jo pieprasījumu skaits jau krities desmitiem reižu. Briede atzīmēja, ka nav labākā prakse – ik gadus mainīt uzturēšanās atļauju izsniegšanas noteikumus.
