RĪGA, 5. oktobris – Sputnik, Valstu klubs, kuras tirgo savu pilsonību vai uzturēšanās atļaujas, papildinājies ar jaunu valsti – Grieķiju. Kā notiek uzturēšanās atļaujas tirdzniecība Latvijā, izpētīja avīze "Segodņa".
Steidzams risinājums
Grieķija uzsāk pilsonības izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām. Šim nolūkam nāksies iegādāties nekustamo īpašumu vismaz 2 miljonu eiro vērtībā, raksta grieķu mediji. Tai pat laikā varasiestādes plāno ierobežot cilvēku skaitu, kuri varēs saņemt Eiropas pasi, – līdz 200 cilvēkiem gadā.
"Zelta pasu" un "zelta vīzu" programmas ir labs risinājums, kad runa ir par steidzamiem risinājumiem ekonomiskām problēmām. Sevišķi, ja valstīm ir lokana pozīcija šajā jautājumā, sniedzot potenciālajiem pircējiem atlaides vai cita veida bonusus, uzrakstīja avīze "Kommersant".
Latvijā uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma ārvalstu investoriem darbojas kopš 2010. gada 1. jūlija, tā tika palaista pēc politiķa Aināra Šlesera ierosinājuma. Tās starts bija krīzes karstākajos laikos. Latvija cerēja papildināt budžetu uz NVS valstu iedzīvotāju vēlmes rēķina iegādāties "klusu vietiņu" vienā no Eiropas Savienības valstīm vai iegūt tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties ES teritorijā. Daudzi izskatīja Latvijā pirkto nekustamo īpašumu patiešām kā īstas investīcijas. Lai kā tur nebūtu, plāns nostrādāja – Latvijas ekonomikā pa šiem gadiem ieplūda simtiem miljonu eiro.
Maksājiet vairāk
Pēc 2014. gada Latvijas varasiestādes aizdomājās par to, ko viņi laiž valstī. Tika nolemts pacelt ieguldījumu summu uzturēšanās atļaujas saņemšanai. No 2014. gada 1. septembra minimālās darījuma summas limits tika pacelts no 143 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro. Rezultātā programma ievērojami zaudēja apgriezienus. Nesen noteikumi atkal kļuva stingrāki – par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu reizi piecos gados pretendentam jāsamaksā 5000 eiro par katru ģimenes locekli.
Izņemot uzturēšanās atļaujas cenu, ir arī citi negatīvi faktori, kuri ietekmējuši iesniegumu skaitu uzturēšanās atļauju saņemšanai. Tie ir gan Krievijas un Rietumu attiecību pasliktināšanās, gan Krievijas rubļa cenas kritums, gan kopumā negatīvais fons sakarā ar uzturēšanās atļauju Latvijā, kad atsevišķi nacionālistiski noskaņoti politiķi aicināja vispār slēgt programmu.
Gribētāji pagaidām ir
Šobrīd pretendēt Latvijas uzturēšanās atļaujas saņemšanai apmaiņā pret investīcijām var ar četriem pamatojumiem. Tie ir ieguldījumi kompāniju, banku, kapitālā, nekustamajos īpašumos un valsts bezprocentu obligāciju iegāde. Pēdējās ir jānopērk 250 tūkstošu eiro vērtībā un vēl jāsamaksā budžetā 25 tūkstoši eiro.
Taču vispopulārākais pamatojums kopš programmas dibināšanas dienas ir un paliek nekustamā īpašuma iegāde.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju, 2018. gadā investoru uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēma 449 cilvēki (investori un viņu ģimenes locekļi). No tiem 297 – pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi.
Joprojām visvairāk uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņem Krievijas pilsoņi – 2018. gadā to skaits bijis 196 cilvēki. 2019. gada pirmajā pusgadā pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas vērsās 278 cilvēki, gandrīz 100 no tiem ir Krievijas pilsoņi.
Lielākoties NVS
2018. un 2019. gada skaitļi ir asā kontrastā ar tā paša 2014. gada situāciju. Toreiz ārzemnieki uzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājās Latvijā 2250 objektus, 2013. gadā – 1556, 2012. gadā – 1013, 2011. gadā – 669.
Izņemot Krievijas pilsoņus, kuri vienmēr ieņēmuši līderpozīcijas šajā lietā, lielu interesi par Latviju izjutuši arī Ukrainas, Ķīnas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Ēģiptes, Izraēlas un pat Turkmenistānas pilsoņi.
Programmas darbības laikā Latvijā kopš 2010. gada pirmo septiņu gadu laikā vien ārzemnieki investēja Latvijā gandrīz 1,5 miljardus eiro.
Iet ciemos miljardi
Līdz Grieķijas pievienošanās klubam četras Eiropas Savienības dalībvalstis pārdeva savu pilsonību, savukārt 12 ES valstis, tostarp Latvija, tirgoja uzturēšanās atļaujas.
Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā tādā veidā parādījās vairāk nekā seši tūkstoši jaunu pilsoņu un gandrīz 100 tūkstoši jaunu iedzīvotāju. Tiešo ārzemju investīciju apjoms, kas tika piesaistītas investīciju pilsonības un uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ietvaros, 10 gados sastādīja 25 miljardus eiro. Visvairāk uz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas savā teritorijā tirdzniecības rēķina pelna Spānija, Kipra, Portugāle un Lielbritānija, kuras attiecīgi gadā saņem vidēji 976, 914, 670 un 498 miljonus eiro.
Ne visas investīcijas ir vienlīdz tīras
"Zelta pasu" un "zelta vīzu" industrijai ir vesela masa pretinieku. Korupcijas apkarotāji norāda, ka, pārdodot pases vai uzturēšanās atļaujas nezināmi kam, valstis veicina kukuļošanu un naudas atmazgāšanu. Tostarp, kā norāda starptautiskā organizācija Transparency International (TI), valstis slikti pārbauda kapitālu drošumu un likumību. Tā, piemēram, Kipra un Portugāle, pēc TI domām, "izskatās, neuzdod jautājumus sakarā ar pieteicēju bagātības avotiem", un tas fakts, ka Latvijā, Ungārijā un Lielbritānijā tiek atbalstīti vairāk nekā 90% "zelta vīzu" pieteikumu, liecina par pārbaužu paviršību.
"Ja jums ir daudz naudas, kuru jūs esat saņēmis šaubīgā veidā, tad vietas iegāde, kura varētu kļūt par jūsu māju tālāk no tās vietas, kur jūs zagāt, nav tikai pievilcīga ideja. Tā ir saprātīga ideja," citē Londonas Financial Times Naomi Herstu, Global Witness organizācijas darbinieci, kura uzstājas TI ziņojuma līdzautores statusā.
Strīdos par šāda veida darbības tikumību un likumību iejaukusies Eiropas Savineības vadība, kura uzskaitījusi visus šāda veida programmu trūkumus un apsolījusi pasākt stingrus pasākumus situācijas labošanai.
Latvijā tikumības un finanšu tīrības tēmai ārzemju partneru acīs klāt nāk arī nacionālisma tēma. Dažam labam nepatīk, ka valstī brauc dzīvot cilvēki, kuri lielākoties runā krieviski, un šo politisko spēku ietekme joprojām ir liela.
