RĪGA, 6. decembris – Sputnik. Ceturtdien, 5. decembrī, Rīgas ES Mājā eksperti iepazīstināja sabiedrību ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) atskaiti par Latvijas un Eiropas Savienības iedzīvotāju veselības stāvokli.
Saskaņā ar ESAO datiem mūža garums Latvijā ir par sešiem gadiem mazāks, nekā vidēji ES, turklāt sievietes dzīvo vidēji par 10 gadiem ilgāk nekā vīrieši (ES dzimumu starpība sastāda 5,2 gadus).
Puse nāves gadījumu iemesls valstī ir kaitīgi ieradumi. 2014. gadā smēķēja viens no četriem pieaugušajiem Latvijas iedzīvotājiem – mazāk nekā viens no trim 2000. gadā, taču vienalga vairāk nekā vidēji ES. Viens no pieciem Latvijas iedzīvotājiem regulāri lietoja alkoholu, savukārt aptaukošanās līmenis bija otrs lielākais ES – no aptaukošanās sirga katrs piektais.
Medicīnas nozares finansējums valstī (6% no IKP) ir otrs zemākais ES, kur veselības aprūpei vidēji tērē 9,8% IKP. Turklāt valsts finansē vien 57% veselības aprūpes pakalpojumu (vidēji ES – 79%), par pārējo iedzīvotāji maksā no savas kabatas. Medicīnas pakalpojumi nav pieejami cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un tiem, kas dzīvo tālu no slimnīcām.
Tāpat, ja salīdzina ar citām ES valstīm, Latvijā ir ļoti augsts medicīnas kadru deficīts – gan ārstu, gan medmāsu.
Kā lai izārstē veselības aprūpi
Svarīgi ir uzlabot profilaksi – tas padarīs sabiedrību veselāku, pastāstīja ESAO analītiķis veselības aprūpes politikas jautājumos Gijoms Dedē Latvijas Radio intervijā.
"Mēs redzam, ka Latvijā ir otrais lielākais mirstības līmenis no slimībām, kuras var novērst. Tās varēja novērst, tas nemaksā tik daudz.
Tad es piedāvātu pievērst lielāku uzmanību pacientu piemaksām. Tā ir liela barjera veselības aprūpes pieejamībai. Tas pirmām kārtām ietekmē trūcīgākos un neaizsargātākos iedzīvotājus. Tas ir netaisnīgi.
Ja mēs vēlamies izveidot veselāku sabiedrību, ir jārunā ne vien par veselību, bet arī par taisnīgumu. Tas prasīs nedaudz vairāk naudas, lai pasargātu zināmu daļu iedzīvotāju no izdevumiem un neiedzītu cilvēkus nabadzībā tikai tāpēc, ka viņiem ir nepieciešama veselības aprūpe," pateica eksperts.
Turklāt, pēc Dedē domām, jebkura reforma, ko Latvija cenšas īstenot, jebkādi centieni paaugstināt veselības aprūpes sistēmas efektivitāti ir nolemti uz izgāšanos, ja nebūs pieejami attiecīgi cilvēciskie resursi.
"Tādēļ ir ārkārtīgi liela uzmanība būtu jāpievērš tam, lai apmācītu vairāk profesionāļu. Svarīgi ir apmācīt viņus un saglabāt Latvijā, nevis apmācīt un ļaut aizbraukt uz Vāciju vai Norvēģiju.
Tā nevar būt valsts politika. Šobrīd jums zog profesionāļus veselības aprūpē. Arī to derētu nekavējoties risināt," paziņoja ESAO eksperts.
Valsts kontroles dati liecina, ka tikai 65% jauno ārstu paliek Latvijā pēc diploma saņemšanas, pie tam 55% mediķu un palīgpersonāla valstī ir vecāki par 55 gadiem. No 200 jaunajiem ārstiem, kuri nākamgad plāno sākt internatūru, jau gandrīz puse saka, ka Latvijā nestrādās.
Saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumiem, 2020. gadā veselības aprūpes papildu finansējumam bija jāsastāda 120 miljoni eiro, taču budžetā ir paredzēta tikai aptuveni puse no prasītās summas. Tas izraisīja ārstu sašutumu, kuri jau ir aizvadījuši vairākas protesta akcijas un iesnieguši petīciju par Saeimas atlaišanu.
