13:20 10 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Migranti laivā. Foto no arhīva

Petraviča un Ģirģens nevar sadalīt bēgļus

© Sputnik / Михаил Воскресенский
Latvijā
Saņemt īso saiti
30

Labklājības ministre Ramona Petraviča un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nespēj vienoties: kam uzņemties rūpes par Latvijā atpakaļ iebraukušajiem bēgļiem.

RĪGA, 2. decembris — Sputnik. Labklājības un iekšlietu ministriem neizdodas vienoties, kurai ministrijai jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kuri reiz pametuši Latviju un pēc tam atgādāti atpakaļ, vēsta LTV raidījums De facto.

Kāda daudzbērnu ģimene saņēmusi patvērumu Latvijā, bet ar vienīgo pieejamo pabalstu - 100 eiro mēnesī vienam cilvēkam nespēja uzturēt bērnus. Ģimene nolēma pamest Latviju, bet ārzemēs pēc kāda laika viņus aizturēja policija –  ar vienā Eiropas Savienības valstī piešķirto patvērumu var ieceļot citā valstī, taču nedrīkst pavadīt ilgāk par trīs mēnešiem.

Bēgļus deportēja atpakaļ uz Latviju, taču, iznākot no lidmašīnas, viņi ar pieciem bērniem palika uz ielas. Izņēmuma kārtā bēgļus uz laiku piekrita izmitināt centrs "Mucenieki", lai arī tur ļauts atrasties tikai patvēruma lūdzējiem, kamēr gaida valsts lēmumu.

Uz Latviju atpakaļ nogādātajai ģimenei nebija pat dokumentu (tiem beidzies termiņš) un nekāda valsts atbalsta: pabalsts un valsts apmaksāti mentoru pakalpojumi pieejami tikai dažus mēnešus pēc patvēruma piešķiršanas, taču šis termiņš jau beidzies. Sociālajā dienestā viņi nevarēja reģistrēties, jo tam vajadzīgi dokumenti. Bez tiem nevar atrast arī darbu.

Ģimeni izglāba biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" – nopirka lielveikalu dāvanu kartes, sameklēja sponsoru, kas apmaksāja dzīvokli, piešķīra mentoru.

LTV atzīmēja, ka pagaidām šī situācija ir unikāla, taču drīzumā šādu ģimeņu skaits varētu augt: Sabiedrības integrācijas fonda dati par pēdējiem 4 gadiem liecina, ka patvērums Latvijā piešķirts vairāk nekā 900 cilvēkiem un divas trešdaļas Latviju pametuši. Visticamāk, lielākā daļa devās uz Vāciju.

Vācija un Latvija gatavojas parakstīt līgumu, kas nodrošina labāku sadarbību bēgļu atgriešanā. Tas pat pieļauj čarterreisus lielāku cilvēku grupu deortācijai. Taču Latvija tam nav gatava.

Jau vasarā Tiesībsarga birojs cēla trauksmi – jāizveido atbalsta sistēma tiem, kas atgriezušies Latvijā.  Taču labklājības ministre Ramona Petraviča un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nevar vienoties par to, kuram būtu jāuzņemas rūpes par šiem cilvēkiem.

Labklājības ministrijā skaidroja, ka izmitināšanas jautājums nav viņu kompetencē. Ministre Ramona Petraviča norāda – vienīgais, ko valsts varētu izdarīt, ir nodrošināt no Vācijas deportētajiem tiesības dažus mēnešus uzturēties "Mucenieku" centrā.

"Muceniekos uzturas gan aizturētie pārkāpēji, viņiem vietas ir pietiekoši daudz, un tie gadījumi ir reti", skaidro Ramona Petraviča (''KPV LV'').

Taču "Mucenieki" ir Iekšlietu ministrijas struktūra, un ministrs Sandis Ģirģens (''KPVL LV'') uzskata, ka palīdzība bēgļiem ir Labklājības ministrijas darbs. Viņš uzskata: ja Latvijā no jauna iebraukušos bēgļus izmitinās Muceniekos, šis centrs jānodod Labklājības ministrijai. Taču tam savukārt nepiekrīt Petraviča.

"Lai Petravičas kundze meklē atbilstošāko risinājumu. Es nerisinu Petravičas jautājumus, kas ir viņas kompetencē," paskaidroja Ģirģens.

Pēc temata

Vācijas IeM nobažījusies par jaunas migrācijas krīzes risku Eiropā
Eksperts: Eiropa ne velti bīstas no jaunas migrācijas krīzes
Igaunijas nacionālkonservatori pieprasa pieņemt jaunu Igaunijas neatkarības deklarāciju
Somus satriekusi migrantu seksuālā vardarbība pret bērniem

Galvenie temati