02:40 04 Aprīlis 2020
Tiešraide
  • USD1.0785
  • RUB82.8075
Latvijā
Saņemt īso saiti
78

Ar Baltijas jūrniekiem veltītā pieminekļa pagaišanu nav saistīti ne vandāļi, ne Rīgas vara – pie monumenta ķērusies VAS "Valsts nekustamie īpašumi", jo saskatījusi tajā risku.

RĪGA, 2. novembris — Sputnik. "Betona konstrukcija" Rīgā, Flotes ielā 1 – piemineklis Baltijas zemūdeņu jūrniekiem Daugavgrīvā, kas atradās 50 metru attālumā no tagadējā Latvijas Jūras spēku štāba netraucēja ne vandāļiem, ne pilsētas varai. Tas traucēja valstij.

Noskaidrojās, ka 2019. gada 9. oktobrī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicēja ziņu, ka 30. oktobrī plāno "atbrīvot valsts nekustamo īpašumu Flotes ielā 2, Rīgā no tajā patvaļīgi izvietotas betona konstrukcijas, kura var tikt identificēta kā piemiņas zīme padomju armijas bruņotajiem spēkiem".

VNĪ aicināja "Konstrukcijas" īpašnieku līdz 20. oktobrim saviem spēkiem un līdzekļiem demontēt un izvest to no nekustamā īpašuma Flotes ielā 2, Rīgā. VNĪ brīdināja, ka pretējā gadījumā VNĪ to pārvietos uz citu vietu, lai savestu kārtībā valsts īpašumu.

Neviens interesents nav ieradies, paziņoja VNĪ un aprakstīja, kā ieradušies demontēt pieminekli padomju jūrniekiem, konstatējuši, ka tas ir pamests, sliktā stāvoklī. VNĪ atzīmēja, ka objektam konstrukcijas pamata daļā sabrucis apmetums, bijusi redzama sarūsējusi armatūra un sapuvuši dēļi.

VNĪ uzskata, ka šo iemeslu dēļ monuments bijis bīstams apkārtējiem.

Kad sākta monumenta demontāža, pēc VNĪ paziņojuma, tas esot sabrucis. Bijis neiespējami salabot betona konstrukciju, un pieminekli izveduši uz izgāztuvi, bet apkaimi – sakārtojuši.

Pats par sevi saprotams, VNĪ mērķis nebija sakārtot vai salabot pieminekli, kas jau bija lemts demontāžai. Taču jāpiebilst, ka patiesībā piemineklis nebija pamests. Vēsturnieks Aleksandrs Ržavins intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, ka monumentu uzturējuši kārtībā vietējie iedzīvotāji un jūrnieku apvienības pārstāvji. Viņš paskaidroja, ka pat ir pazīstams ar šiem cilvēkiem.

"Pieminekli kārtīgi kopa, tur vienmēr bija ziedi. To visu paveica sabiedriskie aktīvisti, ne pilsēta, ne Latvijas valdība par pieminekli neinteresējās," apliecināja Ržavins.

Tātad ir liecinieki tam, kā piemineklis tika apkopts, taču cilvēki, kas būtu redzējuši, kā VNĪ izveda pieminekli, vēl nav atradušies. Tomēr demontāža, kuras gaitā piemineklis, pēc VNĪ vārdiem, sabrucis, un kam bija vajadzīga smagā tehnika apkaimes sakārtošanai, varēja pievērst uzmanību. Tātad visu centās paveikt klusi, lai neviens neuzzinātu.

Interesanta ir vēl viena Ržavina piezīme. Viņš teica, ka Latvijas un Krievijas līgumā nav norādīts aizsargājamo objektu saraksts, turklāt nav punkta, kurā būtu atrunāta sabojāto pieminekļu atjaunošana.

Tātad VNĪ neko nav pārkāpusi? Sākuši demontēt pieminekli, tas sabrucis, salabot nebija iespējams, nebija arī vajadzīgs, tāpēc monumentu "Slava varoņiem – Baltijas jūrniekiem" vienkārši izmeta. Vai patiešām tā nav vienkārša varas patvaļa, bet gan atklāta kara sākums pret padomju pieminekļiem?

Kas izmetis pieminekli?

Šajā kontekstā interesants ir kāds pērnā gada raksts Latvijas Avīzē, ko publicēja Press.lv. Tajā teikts, ka Latvijā ir vairāk nekā 600 pieminekļu, kas slavina padomju režīmu. Kā jau parasti, Nacionālā apvienība solīja apspriest Saeimā jautājumu par informatīvu plākšņu uzstādīšanu pie monumentiem, tomēr NA Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Dainis Locis ierosināja spert tālāko soli.

Viņš atzīmēja, ka dažiem padomju pieminekļiem Rīgā neesot ne mākslinieciskas, ne vēsturiskas vērtības, tāpēc tos varot novākt. Locis īpaši pievērsa uzmanību piemineklim Bolerājā, Birzes ielā 4, pie Jūras spēku štāba. Locis apgalvoja, ka tas esot nekopts un, domājams, pašu rajona iedzīvotāju sabojāts piemineklis padomju jūrniekiem, un bija neizpratnē par tā jēgu.

Tiesa, tūlīt pat viņš piebilda, ka neesot labi Latvijas karavīriem skatīties, kā 9.maijā pie monumenta notiekot vietējo aktīvistu orģijas. Interesanti, par kādām "orģijām" ir runa, ja piemineklis ir pamests un nevienam nevajadzīgs?

Tomēr Locis plānoja vērsties Aizsardzības ministrijā, lai noskaidrotu, vai monuments neatrodas uz valstij piederošas zemes un kādas esot izredzes to novākt. Tātad nav izslēgts, ka Locis tomēr paveicis to, ko gribējis, un veicinājis monumenta novākšanu.

Pēc temata

"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Pieminekli – nojaukt, Krievijas armiju – atgriezt: Latvija nepaliks parādā
Prieka pilnas bikses: Dombrava atļāvis nojaukt Uzvaras pieminekli
Latvijas ĀM par Uzvaras pieminekli: bez Krievijas atļaujas demontēt nevar

Galvenie temati