RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. ASV centra "Jamestown foundation" pētījumā "Kā aizsargāt Baltijas valstis" iekļauts ieteikums ieviest obligāto militāro dienestu. Tomēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka šim nolūkam valstī nav pietiekama skaita cilvēku un naudas, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.
Patlaban Baltijas valstu vidū tikai Latvijā nav ieviests obligātais militārais dienests.
Ideja ieviest OMD tiek periodiski apspriesta, to atbalsta daži Ārlietu ministrijas pārstāvji, ietekmīgi Saeimas deputāti. Zināms atbalsts izskan arī bijušo un tagadējo karavīru aprindās, jo valsts aizsardzībā tagad iesaistīts tikai 1% iedzīvotāju. Tomēr līdz šim valdība atteikusies stāvoki mainīt.
Viens no svarīgākajiem secinājumiem "Jamestown Foundation" pētījumā – politisku apsvērumu dēļ NATO klātbūtnes paplašināšanās Baltijas jūras reģionā ir maz ticama, tāpēc Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pašām jādara daudz vairāk savas aizsardzības labad.
1919.gada neatkarības kara laikā Latvija apbruņoja 70 000 cilvēku lielu armiju, Igaunija – 80 000. Izraēla, kurā iedzīvotāju skaits ir aptuveni tikpat liels, spējusi izveidot armiju, kurā ir 176 000 cilvēku un vēl 465 000 ir rezervistu. Tātad Baltijas valstīm ir, pie kā tiekties, uzskata pētījuma autors, fonda vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Ričards Hūkers. Viņš norāda, ka efektīvākais risinājums ir divus gadus ilgs obligātais miliārais dienests, kas turklāt izmaksās lētāk nekā profesionālā armija.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot pētījumu, atklāja, ka daļa ieteikumu ņemti vērā, taču daļu no tiem politiķis vērtē skeptiski. Piemēram, šajā konkrētajā pētījumā autors ieteica iegādāties Latvijai tik daudz smagās tehnikas, ka aizsardzības izdevumiem būtu jāatvēl vismaz 4% no IKP. Tam Rīga nav gatava.
"Mums ir jāapzinās mūsu finansiālā realitāte un tas, ka mēs aprīkojam mūsu armiju ar to, ko varam atļauties," konstatēja Pabriks.
Jautājumā par obligāto militāro dienestu ministram tāpat bija vairāki argumenti pret.
"Ņemot vērā demogrāfiju un to, kāda cīņa notiek par darbaspēka resursiem pašlaik, mums ir godīgi jāatbild uz jautājumu, kur mēs dabūsim cilvēkus un kā mēs kompensēsim iztrūkumu ekonomikai, izceļot no aprites noteiktu sabiedrības daļu uz diviem gadiem," paziņoja politiķis.
Viņš piebilda, ka arī sabiedrībā iecere ieviest OMD diezin vai tiks atbalstīta.
Politiķis konstatēja, ka Latvija turpinās savu, no kaimiņiem atšķirīgo ceļu valsts aizsardzības nodrošināšanai.
"Ir dažādi ceļi, kā sagatavot pilsoņus krīzes situācijām. Latvija ir izvēlējusies ceļu, kas ir profesionālais militārais dienests un brīvprātīga pilsoņu iesaistīšanās Zemessardzē. Papildus tam skolās tiek ieviesta Valsts aizsardzības mācība, kā arī esam uzsākuši darbu pie visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. Visi šie komponenti arī ir vērsti uz to, lai sagatavotu mūsu valsts iedzīvotājus dažādām krīzes situācijām. Es uzskatu, ka ar šiem četriem komponentiem mēs spēsim atrisināt visus tos izaicinājumus, ko citās valstīs risina ar OMD palīdzību," skaidroja ministrs.
