10:53 16 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1007
  • RUB70.9456
Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga

Pedagogu arodbiedrība vēlas tikties ar ministriem pirms protesta akcijas

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
19

Ja tikšanās ar ministriem nebūs rezultatīva, 24. oktobrī arodbiedrības padome pieņems lēmumu par protesta akcijām, paziņoja izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

RĪGA, 10. oktobris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes ārkārtas sēde notika Rīgā trešdien, 9. oktobrī. Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, kā ritēja saruna un kādi lēmumi pieņemti.

"Sēdē tika apspriests pedagogu algas palielināšanas grafiks, augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas normas. Nekādus kompromisus šodien atrast neizdevās, un arodbiedrība nolēma pieprasīt tikšanos ar finanšu ministru (Jāni Reiru – red.), izglītības ministri (Ilgu Šuplinsku – red.) un premjerministru (Krišjāni Kariņu – red.). Centīsimies panākt Izglītības likuma izpildi, kas uzliek valdībai saistības ievērot pedagogu algu paaugstināšanas grafiku... Ja šī tikšanās nebūs rezultatīva, 24. oktobrī arodbiedrības padome sapulcēsies, lai pieņemtu lēmumu par protesta akcijām," teica Vanaga.

Pedagogu algu palielināšanas apstiprinātais grafiks paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra pedagoga mēnešalgas minimālā likme pieaugs no 710 līdz 750 eiro, bet 2020. gada septembrī – no 750 līdz 790 eiro.

No šī gada 1. septembra pedagoga mēnešalgas minimālā likme ir 710 eiro. Piemaksu 40 eiro apmērā pedagogi panāca pēc protesta akcijas martā, kad pie Saeimas ēkas sapulcējās 2,5 tūkstoši cilvēku.

LIZDA priekšsēdētāja skāra arī izglītības reformas īstenošanas jautājumu.

"Mēs piekrītam pārejai pie mācībām latviešu valodā, taču uzsveram, ka no reformām nedrīkst ciest ne bērns bērnudārzā, ne skolēns skolā, ne pedagogs. Lai īstenotu reformu par labu visām ieinteresētajām pusēm, vajadzīgi atbalsta mehānismi. Tas attiecas gan uz profesionāliem latviešu valodas kursiem, gan saziņas apmācība ar bērnu, kam latviešu valoda nav dzimtā. Piemēram, mazs bērns runā krieviski, viņu atved uz bērnudārzu, bet tur pēc noteikumiem runā tikai latviski. Viņš nedrīkst emocionāli ciest tādā situācijā – jābūt pedagogiem, kuri var viņu saprast un viņam palīdzēt," paskaidroja Vanaga.

LIZDA priekšsēdētāja atzīmēja arī to, ka Latvijā jūtams pedagogu trūkums gan mazākumtautību, gan latviešu skolās. Vajadzīgi matemātikas, fizikas, ķīmijas, latviešu valodas, pat mūzikas skolotāji. Turklāt jāņem vērā, ka pedagogi kļūst vecāki, bet jaunās skolotāju paaudzes, kas varētu veikt mācību procesu, nav, konstatēja Vanaga.

Iepriekš vēstīts, ka pirms jaunā mācību gada sākuma visā Latvijā trūka aptuveni 500 skolotāju, tostarp 375 – Rīgā. Pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst 107 speciālistu, sākumskolās - 42, savukārt priekšmetu skolotāju vidū visvairāk trūkst matemātikas skolotāju – 39, latviešu valodas skolotāju – 35, angļu valodas un mūzikas skolotāju – 18, kā arī fizikas skolotāju – 13.

Pēc temata

Vienīgā izeja – braukt prom: reforma nožņaugusi izglītību Latvijā
EDSO komisārs novērtējis izglītības sistēmas reformu Latvijā
Vanaga par izglītības reformu: vainīgi būs pedagogi
Krievu bērniem būs sliktāk, taču kam tas rūp: Saeimā apsprieda izglītības reformu

Galvenie temati