RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Pagaidām Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nepieprasīs izglītības ministre Ilgas Šuplinskas demisiju, taču lēmums var mainīties tuvākajā laikā, informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei.
"Man pašlaik nav mandāta runāt par ministres demisijas pieprasīšanu, bet noteikti ir mandāts runāt par nepieciešamību ministrei mainīt retoriku, kura ir pedagogu profesijas prestižu graujoša, agresīva, mazāk - uz sadarbību un situācijas uzlabošanu vērsta. Noteiktāka pozīcija varētu būt pēc LIZDA padomes sēdes 9. oktobrī, kurā daudz ko izšķirs ministres atbildes gan par budžeta kompromisiem, gan pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem," bilda Vanaga.
Iepriekš Šuplinska ierosināja sadalīt mācību iestāžu pedagogu slodzi pedagoģiskajā un pieskatīšanas darbā, kas, viņasprāt, varētu ietekmēt viņu algas. Ierosinājums raisīja asu kritiku no pašvaldību puses.
"Neapmierinātība ir pamatā attieksmes, retorikas, metožu dēļ. Esam publiski aicinājuši Šuplinskas kundzi kļūt arī par pedagogu ministri, esam gatavi viņai palīdzēt, skaidrot arī citu nozaru ministriem, kāpēc būtu jābūt, piemērām, zinātnei lielākam atbalstam, kas skar arī citu nozaru ministrijas," paskaidroja Vanaga.
Pēc viņas domām, ir jāveido iespēja dažādu izglītības aspektu pārstāvju sadarbībai.
"Gribētos, lai netērējam laiku viens otra kritizēšanai, bet savu resursu orientējam uz to, kā palīdzēt, atbalstīt, pilnveidot idejas. Kāpēc nevar izveidot institucionālo platformu, kā tas ir citās nozarēs, kur pie viena galda sēdētu IZM, arodbiedrības, rektoru padome, skolu direktoru un pašvaldību pārstāvji, kurā tiktu apspriestas jaunās idejas, reformas? Tagad IZM kaut ko virza, kad ir izdevīgi, kaut ko no iesaistītajām pusēm iesaista darba grupās, kad nav izdevīgi - neiesaista, pēc tam mēs skrienam uz valdības sēdēm vai jau pēdējā instancē - uz Saeimu," paziņoja Vanaga.
Viņa konstatēja, ka par iespēju trūkumu sazināties "aci pret aci" atbildība jāuzņemas Šuplinskai.
"Ir jābūt institucionālai sadarbības platformai, ko var izdarīt ar vienu ministra rīkojumu, bet, pieļauju, šāda platforma nav radīta apzināti! Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nav pietiekami specializēta un efektīva. Agrāk vēl bija saskaņošanas sanāksmes, bet tagad viss notiek attālināti, caur e-pastiem. Kopš ministre ir Šuplinska, nav bijušas saskaņošanas sanāksmes, kad mums būtu oficiāla iespēja sniegt atzinumus par normatīvajiem aktiem. Agrāk vēl kaut ko varēja skaidrot un mainīt Ministru kabineta komitejās, bet to sanāksmes kopš maija ir likvidētas. Bail domāt, uz kuru pusi tas velk," secināja LIZDA priekšsēdētāja.
