18:40 18 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1061
  • RUB70.6242
Uzvaras piemineklis

Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
38

Pieminekli Atbrīvotājiem Rīgā nenojauks, taču arī neliks mierā; kāds piedāvājums sakarā ar pieminekļa likteni šķitis Saeimas atbildīgās komisijas vadītājam visprātīgākais.

RĪGA, 12. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Vakardienas, 11. septembra, sēdē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apsprieda Rīgas pieminekļa Atbrīvotājiem turpmāko likteni. Pēc asām debatēm un pieaicināto ekspertu uzstāšanās tika pieņemts lēmums atteikties no pieminekļa nojaukšanas idejas, bet, iespējams, tas tiks pārdēvēts.

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens komentēja Latvijas Radio pieņemto lēmumu, ka pieminekli neesot iespējams nojaukt: "Debatēs mēs uzklausījām Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas viedokļus. Tās pauda skaidru pozīciju – pieminekli aizsargā starptautiski līgumi, un tas nosaka mūsu rīcības rāmjus."

Taču komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šādu starptautisku līgumu esamība nenozīmē, ka viss paliks kā ir: "Līguma esamība sniedz noteiktas iespējas risināt šo jautājumu atbilstoši noskaņojumiem, kuri pastāv sabiedrībā.

Prātīgākais liekas piedāvājums mainīt visu komunikāciju sistēmu saistībā ar šo pieminekli: ir jau laiks piešķirt tam oficiālu nosaukumu, uzstādīt blakus informatīvus stendus, kuri stāstītu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan tūristiem par visiem vēstures sarežģījumiem."

Viens no ekspertiem, kurš tika uzaicināts komisijas sēdē, bija Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Igors Dobičins. Viņš atzīmēja, ka piemineklis tika izveidots ar latviešu tēlnieku rokām, tādēļ tas ir jāsaglabā kā vēsturisks artefakts: "Es domāju, ka mēs atrodamies tādā sabiedrības attīstības stadijā, kad šādas destruktīvas darbības (kā nojaukšana) ir nepieņemama. Iespējams, ka 90. gadu sākumā bija tāda cilvēku aktivitāte, kuri rīkojās ar labiem nodomiem, taču ne vienmēr apdomāti. Tolaik mēs pazaudējām daudz pieminekļu, kurus radīja mūsu tēlnieki, tostarp pieminekli Ļeņinam, pieminekli Stučkam – viņi visi ir mūsu vēstures daļa."

Igors Dobičins atzīmēja, ka "pasaulē pastāv civilizētāka pieeja šādiem objektiem – ir pārnešanas gadījumi. Eiropā, piemēram, objekti, kuri atgādina par Otro pasaules karu, es domāju, jau ir laiks apvienot zem viena nosaukuma. Tie ir sava veida norāde, cilvēces traģēdijas piemiņa".

Atgādināsim, ka iniciatīva par pieminekļa demontāžu tika iesniegta Saeimā šogad, kad to bija parakstījuši 10 822 Latvijas pilsoņi. Jūnijā Saeima nobalsoja par projekta nodošanu komisijām. Par pieminekļa nojaukšanas ideju nobalsoja 45 deputāti – gandrīz visa koalīcija. "Pret" bija 30 parlamentārieši – daļa koalīcijas partijas "Attīstībai/Par!" un opozīcijas partiju pārstāvji. Daļa deputātu balsojumā atturējās.

Pēc deputātu balsojuma iniciatīva tika nodota komisijām, lai izstrādātu attiecīgu likumprojektu.

Tajās pašās dienās Saeimā tika iesniegta eirodeputātes Tatjanas Ždanokas petīcija par pieminekļa saglabāšanu, kurā 10 tūkstoši parakstu tika savākti visīsākajā laika periodā. Taču Saeima nolēma nevirzīt šo projektu, noraidot to.

Ik gadus 9. maijā Rīgā pie pieminekļa Atbrīvotājiem nāk desmitiem un pat simtiem tūkstošiem cilvēku. Svētku pasākumi par godu Uzvaras dienai notiek arī citās Latvijas pilsētās.

Pēc temata

Rīgas mērs 9. maijā ir gatavs atgādināt, ka Hitlers nebija iecerējis brīvu Latviju
Bez politikas: rīdzinieki iededza sveces pie pieminekļa Atbrīvotājiem
Politologs: jautājumu par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu ir bīstami uzdot referendumā
Latvijas ĀM par Uzvaras pieminekli: bez Krievijas atļaujas demontēt nevar

Galvenie temati