15:15 12 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1041
  • RUB70.5319
Metālapstrādes uzņēmums Malmar Sheet Metal

Četras darba dienas nedēļā: kad Latvija to varēs atļauties

© Foto: Juris Presņikovs
Latvijā
Saņemt īso saiti
49

Iedzīvotāji atbalsta pāreju pie četru dienu darba nedēļas, taču valdība to vērtē skeptiski- zemā darba atdeve un nelielie ienākumi padara ideju utopisku.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. krievijā rit nopietna diskusija par pāreju pie četru dienu darba nedēļas. Šo ideju apspriež arī Latvijā. To, vai ir reāli īstenot darba ļaužu sapni, noskaidroja avīze "Segodņa".

Tauta ir gatava

Nesen Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja: "Ļoti ticams, ka nākotnē sociālā darba līguma jaunais pamats būs četru dienu darba nedēļa."

Arī Latvijā apspriež Krievijas premjera izteikto ideju. Latvijas tautas iniciatīvu interneta portālā Manabalss.lv pirms kāda laika parādījās ierosinājums saīsināt likumā noteikto normālo darba laiku no 40 līdz 32 stundām nedēļā. Pie tam valstī plānots saglabāt izejamo dienu skaitu un saīsināto darba laiku prirmssvētku dienās. Ideja radusi vispārēju atzinību un patlaban savākusi vairāk nekā 12,5 tūkstošus parakstu.

Iniciatīvas autori paskaidroja, ka darba nedēļas saīsināšana dāvās sabiedrībai un konkrētiem tās locekļiem papildu brīvo lailku pašiem sev, ģimenei, citām noderīgām nodarbībām. Galu galā cilvēki jutīsies labāk, jo viņiem būs vairāk laika atpūtai, darbs kļūs ražīgāks, cilvēkiem būs vairāk ideju un iedvesma strādāt.

Tāpat darba laika samazināšanās novedīs arī pie darba vietu pieauguma, tātad kritīsies bezdarbs.

Kāpēc ne?

Taču pēc nodošanas Saeimai iniciatīva iestrēga kaut kur parlamenta atvilknēs. Diezin vai ir vērts cerēt, ka valdība tagad izšķirsies par tik radikālu darba laika saīsināšanu. Pērn Saeimā tika apspriesta tikai vēl viena svētku diena gadā, un iedegās tādas kaislības, it kā jautājums būtu par visas valsts pastāvēšanu.

Taču darba laika saīsināšanu atbalsta aizvien lielāks skaits autoritatīvu organizāciju un speciālistu. Virkne valstu jau īstenojusi tādus eksperimentus, un tie atzīti par sekmīgiem. Nīderlandē ieviesta 29 stundu darba nedēļa, franči un vācieši strādā 35 stundas, austrieši – 38 stundas. Tiesa, dažās valstīs vēl joprojām darba stundas ir ļoti ilgas. Piemēram, Ķīnā norma ir 60 stundas nedēļā.

Latvijai piemēru rāda Eiropa. Pirmā šo ceļu gāja Francija, kur 2000.gadā tika ieviesta 35 stundu darba nedēļa.

Taču darba stundu skaita samazināšan saskaras arī ar kritiku. Skeptiķi apgalvo, ka darba devēji nepieņem darbā lielāku skaitu darbinieku, lai arī galvenā ideja bija samazināt bezdarbu. Tā vietā darbinieki 35 stundu laikā paveic to, ko agrāk darīja 39 stundas.

Kas tad būs ar algu?

Krievijas žurnāls "Ogoņok" par Dmitrija Medvedeva ideju raksta, ka nesenajā aptaujā tikai 29% respondentu pozitīvi novērtējuši četru dienu nedēļu. 48% tāda iecere nepatika. Vēlme – saglabāt ienākumus: jo mazāk strādā, jo mazāk nopelni. Rietumos tamlīdzīgās iecerēs panākumus izdevās sasniegt tikai ar sociālo pabalstu palīdzību.

Neatkarīgie eksperti Krievijā pauž uzskatu, ka darba nedēļu ieteicams samazināt tikai augošas ekonomikas apstākļos, jo šis solis vedīs pie nopietnām izmaiņām ne vien likumos, bet arī visā sabiedrības dzīvē. Vajadzīgs ekonomiskais pacēlums, lai pārvērtības "sagremotu".

Eksperti uzskata, ka būtu vēlams samazināt nevis darba dienu, bet gan darba stundu skaitu nedēļā. Starp citu, pasaulē zināma tikai viena valsts, kurā strādā četras dienas nedēļā – tā ir Gambija. Taču tas attiecas tikai uz valsts ierēdņiem.

Bezdarbniekus – pie darba!

Jau 2014.gadā Starptautiskā darba organizācija ierosināja saīsināt darba nedēļu. Galvenais arguments ir fakts, ka pasaulē ir aptuveni 230-290 miljoni bezdarbnieku. Tātad tas būtu makroekonomisks risinājums Āfrikas, Indijas, Ķīnas un citu Āzijas valstu interesēs, kur darba visiem nepietiek. No SDO viedokļa, darba laiks pasaulē ir jāpārdala uz bagāto valstu rēķina.

Tomēr Latvijā darba spēka pārpalikums nav vērojams, lai arī bezdarbs nav pazudis – tas saglabājas aptuveni 7% apmērā, tuvākajos gados tas prognozēts 6,5% apmērā. Tomēr uzņēmēji vienbalsīgi sūdzas, par darbinieku trūkumu, bet nestrādājošie, domājams, vienkārši gatavi dzīvot uz pabalstu rēķina.

Latvijā būtu pareizāk samazināt sarba dienu. Tiesa, šim nolūkam jāpaceļ darba atdeve, citādi kritīsies uzņēmēju peļņa un darbinieku ienākumi. Valsts šajā aspektā varētu palīdzēt, piemēram, ar nodokļu palīdzību stimulējot biznesmeņus samazināt darba laiku. Taču valdība tam nav gatava. To skaidri apliecina Saeimā bez pēdām pazudušais tautas likumprojekts par darba nedēļas saīsināšanu.

Ar sviedriem vaigā

ESAO dati liecina, ka Latvija ieņem 9.vietu starp 36 attīstītākajām pasaules valstīm pēc vidējā darba stundu skaita. 2017.gadā iedzīvotāji vidēji nostrādāja 1875 stundas.

Kopumā vērojama likumsakarība – jo bagātāka valsts, jo mazāk cilvēki strādā. Vācijā strādā vismazāk – 1356 stundas gadā. Visvairāk strādā Meksikā – 2257 stundas. Taču meksikāņu darba mīlestība nepaaugstina atdevi, kas valstī ir tuva minimālajam līmenim ESAO valstu vidū.

Pēc temata

Uzņēmējs: par 1500 eiro algu izglītotus darbiniekus sameklēt neceram
Latvijā trūkst darbinieku: gada laikā vakanto vietu skaits pieaudzis par trešo daļu
Latvija izmirst: Ekonomikas ministrija iesaka atlikušajiem strādāt labāk
Ekonomists: Latvija zaudējusi ceturto daļu darba tirgū aktīvo iedzīvotāju

Galvenie temati