RĪGA, 29. jūnijs – Sputnik. Galvenos draudus Latvijas ekonomikai rada nelabvēlīga demogrāfija, pakļautība ārējiem riskiem un finanšu sektora sliktā reputācija, secinājusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) delegācija. Tās ziņojums publicēts SVF mājaslapā.
Kaut arī vispārējais ekonomikas vērtējums paliek stabils, ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas ir ierobežotas, norāda eksperti. Gaidāms, ka šogad valsts IKP pieaugs par 3%, jeb pusotru reizi mazāk nekā pērn, kad izaugsmes tempi sastādīja 4,8%.
Taču ilgtermiņa perspektīvā saglabājas nopietni riski izaugsmei.
Ko lai dara ar darba tirgu
Pirmām kārtām tie ir saistīti ar negatīvām demogrāfijas tendencēm: valsts iedzīvotāju skaits samazinās vidēji par 1% gadā un strauji noveco. Turpinās masveida emigrācija, sevišķi jauniešu un augsti kvalificētu speciālistu vidū.
Tas viss negatīvi ietekmē darbspējīgo iedzīvotāju produktivitāti un skaitu un rada papildu slodzi darba tirgum. Ja šīs tendences saglabāsies, Latvijai būs grūti nodrošināt dzīves standartu celšanu.
Ja netiks veiktas nopietnas reformas, IKP izaugsme samazināsies vēl divas reizes, brīdina SVF eksperti. Viņi iesaka divkāršot ilgtermiņa bezdarba apkarošanas pūliņus, attīstīt pārkvalificēšanās iespējas un nodrošināt augsti kvalificētu Latvijas emigrantu atgriešanās pievilcību dzimtenē.
Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu, augsto nabadzības un nevienlīdzības līmeni, Latvijas valdībai, visticamāk, nāksies palielināt budžeta izdevumus, teikts ziņojumā. Līdzekļi būs jānovirza projektiem, kuri var nodrošināt privāto investīciju izaugsmi un kuriem ir labvēlīgas sociālās ietekmes potenciāls.
Eksperti iesaka paaugstināt valsts pakalpojumu efektivitāti un to caurspīdīgumu, lai novērstu valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
Ārējie riski un reputācija
Nelielā Latvijas ekonomika ir dziļi integrēta globālos saimniecības procesos un ir pakļauta ārējiem šokiem, teikts ziņojumā.
Pasaules ekonomikas un eiro zonas izaugsmes tempu samazināšanās, kā arī protekcionisma izaugsme var samazināt pieprasījumu Latvijas eksporta precēm, un tas nozīmēs tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos.
SVF ziņojumā tiek atzīmēti arī reputācijas riski finanšu sektorā. Pēc SVF domām, ja Latvija nespēs pārliecināt starptautiskos partnerus, ka ir pietiekamā apjomā nostiprinājusi naudas atmazgāšanas apkarošanas režīmu un nodrošinājusi banku biznesa modeļu caurspīdīgumu, kuras apkalpo ārvalstu klientus, finanšu sistēma tiks iedragāta un nespēs uzturēt investīciju un IKP izaugsmi.
Kā tiek norādīts noslēgumā, Latvijas varasiestādes ir izrādījušas spēcīgu politisko gribu pārmaiņām šajā jomā un Moneyval rekomendācijām, un tagad tām ir jāpierāda, ka veiktie pasākumi ir efektīvi.
