19:48 15 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1034
  • RUB70.3938
Золотой колос

Ārsts par melanomas risku: Latvijas iedzīvotāji par zemu vērtē Saules aktivitāti

Игорь Костин
Latvijā
Saņemt īso saiti
32

Speciālists dermatoonkoloģijas jomā nosauca vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā palielinās melanomas slimnieku skaits.

RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Ārsts-dermatologs, akadēmiskais speciālists dermatoskopijas un dermatoonkoloģijas jomā, kā arī biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" vadītājs Raimonds Karls pastāstīja, ka ik gadus 230 pacientiem Latvijā tiek diagnosticēta melanoma, vēsta jauns.lv. Aizritējušajā gadā no ādas vēža un tā veicinātām saslimšanām miruši 90 cilvēki.

Pēc Karla sacītā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šobrīd vērojams saslimšanas pieaugums, 40 gados melanomas slimnieku skaits palielinājies četras reizes, pieaudzis arī cilvēku skaits, kuri šīs saslimšanas dēļ nomiruši. Ārsts uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem pastāv tieksme par zemu novērtēt saules aktivitāti Latvijas platuma grādos, kā arī siltajās zemēs, kur viņi pavada atvaļinājumus, tajā arī slēpjas primārais iemesls tik straujai saslimšanas izaugsmei.

Mammorgāfijas iekārta. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Онучин

Ārsts ieteica vismaz divas reizes gadā, pirms un pēc vasaras, veikt profilakses apskati pie speciālista. Pēc Karla domām, šajā gadījumā nepieciešama arī valsts iejaukšanās problēmā, piemēram, ir jāpaaugstina saslimšanas diagnosticēšanas līmenis agrīnās stadijās, kā arī jānodrošina iedzīvotājiem mūsdienīgu medikamentu pieejamību.

Ne mazāk lielu uzmanību ir vērts veltīt arī "zaļā koridora" sistēmai onkoloģijas slimniekiem, arī tā prasa modernizāciju. Pēc Karla domām, formāli šādai sistēmai ir vieta būt – pacients ar aizdomām par melanomu sazinās ar medicīnas iestādi un nedēļas laikā saņem konsultāciju pie onkologa. Taču svarīgāks ir posms, kurš seko konsultācijai, taču tam nav izstrādāta vispārēja kārtība, lai vestu pacientu visos viņam nepieciešamajos virzienos.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka situāciju onkoloģijas somā var raksturot gandrīz kā traģisku. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, ik gadus onkoloģiskas saslimšanas diagnosticē aptuveni 11,5 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, pie tam pēdējo 10 gadu laikā šādu pacientu skaits palielinājies par 40%. Vēzis ieņem otro vietu visbiežāko nāves iemeslu vidū Latvijā, pirmajā vietā – sirds un asinsvadu saslimšanas.

2017. gadā Veselības ministrija izstrādāja veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā līdz 2020. gadam. Onkoloģisko saslimšanu diagnostikas pieejamības un ārstēšanas uzlabošanai un kompensējamo medikamentu nodrošināšanai pacientiem tika piešķirti 48 miljoni eiro.

Taču speciālistu trūkuma dēļ pacienti joprojām nespēj saņemt savlaicīgu piekļuvi ārstēšanai. Saskaņā ar Valsts kontroles datiem, Latvijā trūkst ne mazāk kā 3500 medmāsu un aptuveni 300 akušieru. Tikai 65% jauno ārstu paliek Latvijas darba tirgū pēc diploma saņemšanas, un tikai 52% medmāsu un 54% akušieru uzsāk darbu Latvijā pēc apmācību beigām.

Pēc temata

Onkologs nosaucis labāko iespēju izvairīties no vēža
Vadošais vācu onkologs prognozējis vēža slimību skaitu pieaugumu pasaulē
Puse meiteņu Latvijā nesaņem vakcīnu pret papilomas vīrusu, kas izraisa vēzi
Zinātnieki izgudrojuši sensoru vēzi izraisošās vielas noteikšanai zivīs

Galvenie temati