18:26 14 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1031
  • RUB70.8543
Eiro naudaszīmes. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem atļaus izkļūt no parādu bedres tikai vienu reizi un par 200 eiro

© Foto: pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
91

Vienkāršota privātpersonas bankrota procedūra izmaksās ne vairāk kā 200 eiro, to varēs iziet tikai vienu reizi un ja tiks ievērota vesela virkne nosacījumu.

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Bankrota procedūra kļūst lētāka, paredzēts, ka vienkāršotā kārtībā to varēs izmantot maznodrošināti Latvijas iedzīvotāji ar parādiem no 2000 līdz 5000 eiro, taču tikai vienu reizi dzīvē. Aizņēmēju asociācija uzskata, ka robeža ir jāpazemina vēl vairāk un jāļauj aiziet bankrotā jau no 1000 eiro.

Latvijā šobrīd ir aptuveni 40 tūkstoši cilvēku ar zemiem ienākumiem, kuri paņēmuši daudz kredītu, bet tagad nespēj tos atdot. Un bieži vien runa ir nebūt ne par neapdomātiem aizdevumiem braucieniem un stilīgām lietām – vecāka gadagājuma cilvēki ņem parādā naudu, lai apmaksātu augstus komunālos maksājumus.

Lai palīdzētu viņiem izkļūt no parādu bedres, Tieslietu ministrija piedāvāja likumprojektu "Par fizisko personu atbrīvošanu no parādsaistībām". Tādējādi valsts plāno ieviest bankrota procedūru tiem, kas nespēj atgriezt parādus par attiecīgi nelielām summām. Kā viss notiks dzīvē, centās tikt skaidrībā avīze "Segodņa".

"Pēc kredīta neraudu, strādāju nelegāli"

Lietotājs Alfons padalījās Latvijas Radio portālā savā dzīves stāstā:

"Man paziņa paņēma vairākus ātros kredītus slimības dēļ. Atdot, protams, nespēja. Par maznodrošināto arī nevar kļūt, vairāku iemeslu dēļ, kā arī es. Kad iekārtojās labā darbā, kreditori viņam noņēma pusi algas. Viņš uzreiz aizgāja no darba un sāka meklēt nelegālu darbu. Šobrīd strādā nelegāli.

Man ir līdzīgs stāsts. Atsevišķā laika periodā vairākus mēnešus vienkārši nebija darba – problēmu dēļ ar pircējiem. Kamēr viss sakārtojās, mēģināju atrast citu darbu, taču manā vecumā ap 60 tas nav viegli. Arī paņēmu vairākus kredītus. Jo dzīvot un maksāt par komunālajiem pakalpojumiem kaut kā vajag. Rezultātā strādāju nelegāli.

Nodokļus, protams, nemaksāju. Tas viss ietekmēs pensiju.

Atmaksāt – neko neatmaksāju. Algas mums paši ziniet kādas. Tā jums nav Eiropa, kur minimālā alga ir augstāka, nekā pie mums ir algas… Kāpēc tieši no 2 tūkstošiem, nevis mazāk? Man, piemēram, parādos ir ap 2 tūkstošiem."

Alfons uzskata, ka vienkāršotai procedūrai jābūt visiem parādniekiem: "ja jau taisīt – tad visiem, kas nevar atmaksāt parādus".

Alfons ar biedru nebūt nav vientuļi šajā problēmā. Zemas algas un cenu kāpums daudzus Latvijā iedzinuši parādu bedrē. Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā min šādus Finanšu nozares asociācijas skaitļus:

2018. gadā parādsaistību zem 200 eiro atmaksu kavēja 170 tūkstoši cilvēku;

40 tūkstošiem cilvēku parādsaistības pārsniedz 2000 eiro. vēl aptuveni 35 tūkstošiem cilvēku parādi sastāda no 2000 līdz 5000 eiro;

Tiesu izpildītājiem šobrīd atvērti 188 tūkstoši lietu.

Aiziešana no hroniskas nabadzības

Dotajā brīdī tādi parādnieki kā Alfons un viņa draugs nevar iziet parastu maksātnespējas procedūru, jo par bankrotiem Latvijā var kļūt tikai iedzīvotāji, kuru kopējie parādi pārsniedz 5000 eiro. Turklāt šī procedūra nav lēta.

2017. gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, 446 tūkstoši (jeb 23,3%) iedzīvotāji bija pakļauti nabadzības riskam. Turklāt rādītājs pasliktinās jau trešo gadu pēc kārtas. Parādi tikai pasliktina situāciju. Tie, kas nevar tos atdot, nonāk izolācijā, piekrīt saņemt algas aploksnēs, brauc prom no valsts.

Daudzi ņem ātros kredītus, lai atdotu jau esošos parādus. Tādējādi problēmu sniega pika tikai pieaug.

Lai lauztu burvju loku, plānots, ka parādnieks, kurš nespēj apmaksāt savus kredītus un aizdevumus, kuru summa nepārsniedz 5000 eiro, patstāvīgi, varēs iziet parādsaistību izbeigšanas procedūru. Pēc tam kreditori šādam cilvēkam nespēs izvirzīt nekādas pretenzijas, viņš atkal varēs saņemt oficiālu algu nebaidoties, ka tiesu izpildītājs bloķēs viņa kontu, varēs pat ņemt jaunus kredītus.

Nosacījumi vienkāršotai atbrīvošanai

Parādus varēs norakstīt tikai tiem, kam ienākumi pēdējā gada laikā ir bijuši mazāki, nekā minimālā alga, kas saņem valsts sociālo palīdzību, ir maznodrošinātā vai trūcīgās personas statuss vismaz pēdējos trīs mēnešus, kā arī viņam nedrīkst būt hipotekārais un citi kredīti.

Vēl daži nosacījumi: šo jauno iespēju varēs izmantot tie parādnieki, kam nav nekustamā īpašuma un kredītu ārzemēs.

Kas ir būtiski: uzturlīdzekļu, sodu vai naudas sodu par nelikumīgām darbībām parādus nenorakstīs. Un atbrīvošanas procedūru no maziem parādiem par summu līdz 5000 eiro varēs iziet tikai vienu reizi dzīvē.

Standarta privātpersonas maksātnespējas procedūra izmaksā visnotaļ dārgi. Nodeva vien par lietas izskatīšanu maksā 70 eiro, un vēl arī maksātnespējas administratoram uzreiz ir jāsamaksā divas minimālās algas, un tie ir 860 eiro.

Taču vienkāršotais process būs daudz lētāks. Plānots, ka vienkāršotas procedūras gadījumā maksātnespējas administrators nebūs nepieciešams, tātad parādniekam nenāksies segt šīs izmaksas. Paredzēts, ka kopējās izmaksas par atbrīvošanu no maza parāda nepārsniegs 200 eiro. Arī dokumentu noformēšanu solās vienkāršot.

Taču katram gribētājam atbrīvoties no parāda obligātā kārtībā nāksies iziet finanšu pratības kursus. Turklāt nevis vienkārši tos apmeklēt, bet gan veiksmīgi tos pabeigt.

Parādnieku aizstāvji: "Jāsāk ar 1000 eiro"

Aizņēmēju asociācija kopumā jau ir atbalstījusi grozījumus, taču uzskata, ka robeža, sākot ar kuru varēs pieteikt maksātnespēju, jābūt samazinātai vismaz līdz 1000 eiro, uzskata asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš.

"Mēs nesaprotam, kāpēc no 2000, ja cilvēkam ir trūcīgā statuss. Mēs tomēr uzskatām, ka robeža ir jāsamazina līdz 1000 eiro. Ja cilvēks ir nonācis šādā situācijā, bet Tieslietu ministrija nozīmējusi 2000 eiro – mēs nepiekrītam, mēs aicināsim deputātus pārskatīt šo limitu," paskaidroja viņš sarunā ar Latvijas Radio.

Tāpat Āboliņš pastāstīja, kā praksē notiks maksātnespējas process aizņēmējam ar parādiem līdz 5 tūkstošiem eiro.

"Viņš aizies pie notāra, viņam būs jāsamaksā 100 eiro, jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir maznodrošināta persona, un jāiesniedz pierādījumi, ka šie parādi un saistības tajā brīdī viņam jau ir iestājušies. Nevis tā, ka viņš paņēma šo 2000 eiro kredītu, bet ka kreditori jau pieprasa šo naudu atgriezt."

Parādu norakstīs. Taču pēc tam divu gadu garumā bankrotējušajai personai nebūs iespējas paņemt mikrokredītu no jauna. Turklāt bijušo parādnieku īpaši uzraudzīs kredītiestādes.

Par nepatiesu ziņu sniegšanu par sevi un kredīta stāvokli likumā paredzēta kriminālatbildība.

Vēl viena nianse: aptuveni puse aizņēmēju var kļūt par ārzemju kompāniju parādniekiem, un tad viņi nevarēs iziet vienkāršotu bankrota procesu Latvijas teritorijā. Taču firmas, kuras nodarbojas ar ātrajiem kredītiem, bieži vien pārdod parādus citām ārzemju kompānijām. Šai viltībai jaunajā likumdošanā Aizņēmēju asociācija pievērsīs tieslietu ministrijas uzmanību.

Likumprojekts pagaidām tika izziņots valsts sekretāru sanāksmē. Tagad Tieslietu ministrijai būs jāapkopo visi viedokļi un jāiesniedz likumprojekts valdības izskatīšanai.

Plānots, ka tas varēs stāties spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Pieaug bezcerīgu parādnieku skaits

Pērn Latvijā pieauga aizņēmēju skaits, kuri saskarušies ar parāda atmaksas grūtībām, nesen paziņoja preses konferencē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa. Pēc viņas sacītā, aizdevēju īpatsvars, kuriem radušās grūtības ar parāda atmaksu, palielinājies no 43% 2017. gadā līdz 45% 2018. gadā.

Turklāt Vītoliņa atzīmēja, ka katru gadu arvien ātrāk palielinās Latvijas iedzīvotāju kredītsaistības – pērn jaunu izsniegto nebanku kredītu summa, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājās par 7,3%, jeb 43 miljoniem eiro, sasniedzot 630 miljonus eiro.

Visstraujākais kāpums pērn tika reģistrēts distanču (42%) un patēriņa (20%) kredīta segmentos, kā arī līzingā (30%).

Pēc Vītoliņas sacītā, iedzīvotāji lielākoties ņem aizdevumus rēķinu un parādu segšanai (38,9%), produktu un sadzīves preču iegādei (27,6%), kā arī transportlīdzekļu iegādei un remontam (27,3%).

PTAC vadītāja paziņoja, ka, saskaņā ar nebanku kreditēšanas nozares datiem, augustā vērojams vislielākais iedzīvotāju pieprasījums pēc nebanku aizdevumiem. Piemēram, pērnā gada augustā jaunu izsniegto kredītu summa sastādīja 57,22 miljonus eiro. Šis laiks sakrīt ar periodu pēc atvaļinājumiem un jauna mācību gada sākumu.

PTAC aptaujas laikā noskaidrojās, ka 77% Latvijas iedzīvotāju atvaļinājuma laikā (visbiežāk vasarā) atļaujas lielākus tēriņus, nekā plāno. Savukārt 34%respondentu atzinās, ka saskaras ar finanšu grūtībām pēc atvaļinājuma, un 11% aptaujāto pastāstīja, ka ir spiesti ņemt naudu parādā, lai segtu savas finanšu saistības pēc atvaļinājuma.

Pēc temata

Vajag naudu – pārmaksā: kā ātro kredītu ierobežošana kaitēs patērētājiem

Galvenie temati