09:15 07 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1094
  • RUB70.7441
DTR zemessargs. Foto no arhīva

Dubultstandarti Latvijā: kam drīkst karot Donbasā, un kam – nedrīkst

© Sputnik / Dan Levy
Latvijā
Saņemt īso saiti
184

Aizdomās turamais par dalību karadarbībās Donbasa republiku pusē, kura lietu Latvijas VDD iesniedza prokuratūrā, var kļūt Madonas iedzīvotājs Ivars Kellijs.

RĪGA, 24. augusts – Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta iesniedza prokuratūrai krimināllietas materiālus par Latvijas pilsoni, kuru tur aizdomās par dalību karadarbībās Donbasa republiku pusē.

Lieta ierosināta pēc Latvijas Krimināllikuma 77.1. panta, kurš nosoda pretlikumīgu dalību bruņotā konfliktā ārpus valsts robežām. Pantā maksimāli paredzētais cietumsods ir 10 gadi.

VDD nepaziņo aizdomās turamā vārdu, taču norāda datumu, kad pret viņu tika ierosināts kriminālprocess – 2016. gada 2. augusts. Balstoties uz šo informāciju, ar lielu varbūtību var uzskatīt, ka runa ir par Madonas iedzīvotāju Ivaru Kelliju. Mediji ziņoja par viņa aizturēšanu.

Valsts drošības dienests apgalvo, ka ir apkopots pietiekami daudz faktu, kuri pierāda aizdomās turamā dalību bruņotā konfliktā Donbasa zemessardzes sastāvā. Par pašu Kelliju zināms maz. Ir informācija, ka viņš bijis "Igora Titova motokluba" prezidents.

Viņa ģimenei iepriekš piederējusi alusdarītava "Madonas alus". Vēl viens interesants fakts: Ivars Kellijs tiek minēts personu vidū, kuras saņēmušas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes (190. numurs sarakstā).

Latvijas Saeimas 2015. gada februārī pieņemtais 77.1. pants ir klasisks dubultstandartu piemērs. Lietas ierosinātas tikai pret tiem Latvijas piederīgajiem, kuri karojuši pašpasludināto Doņeckas un Luganskas Tautas Republikas pusē. Valsts drošības dienests paziņojis dažus no vārdiem: Vjačeslavs Visockis, Valentīns Miļutins, Grigorijs Kosņikovskis, Anatolijs Matjukovskis, Beness Aijo, Artjoms Skripņiks, Ints Geršmanis. Latvijas iedzīvotājus, kuri piedalījās karadarbībās Ukrainas brīvprātīgo bataljonu sastāvā, kriminālvajāšanai nepakļauj.

2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. ANO dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Jautājums par situācijas noregulēšanu Donbasā tiek apspriests, tostarp arī Minskā, kontaktu grupas apspriedēs, kura kopš 2014. gada pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuri reglamentē pasākumus konflikta deeskalācijai. Taču arī pēc pamiera vienošanās konflikta pušu starpā turpinās apšaudes.

Latvija palīdz Ukrainai, pieņemot ārstēšanai konfliktā cietušos kareivjus. Kopumā patlaban rehabilitāciju saņēmuši 27 karavīri no Ukrainas.

Šī gada jūnijā Latvijas valdība atbalstīja 45 tūkstošu eiro piešķiršanu no valsts budžeta Ukrainas bruņotajā konfliktā cietušo rehabilitācijai.

Kopumā rehabilitāciju šobrīd izgājuši 42 ukraiņu karavīri.

Pēc temata

LTR izlūkdienests ziņo par sievietēm-snaiperēm ar Baltijas akcentu
Latvija palielinājusi izdevumus Ukrainas karavīru ārstēšanai
Latvijā uz trim dienām atbraukušos ukraiņu bērnus aizsūtīja uz Jaunsardzi
Par Polijas, Lietuvas un Ukrainas brigādes pieredzi. Kas tas bija?

Galvenie temati