RĪGA, 23. augusts – Sputnik. Ekonomikas ministrs pastāstīja par PNB Bankas slēgšanas sekām Latvijas Radio raidījumā "Darbojošās personas".
15.augustā Eiropas Centrālā Banka, kas zināmu laiku uzrauga PNB Banka, konstatēja finanšu iestādes finansiālās grūtības. FKTK apturēja bankas darbību Latvijā. Eiropas vienotā regulēšanas jautājumu pārvalde (SRB) pieņēma lēmumu nepiemērot attiecībā pret PNB Banku situācijas noregulēšanas pasākumus, pēc kā FKTK apturēja bankas darbību Latvijā. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža ir apturēta maksājumu karšu, bankomātu un maksājumu darbība PNB Bankas internetbankā.
Nemiro ieteica paturēt prātā, ka "regulatora pieņemtais lēmums nav saistīts ar "netīro naudu", tā iemesls – kapitāla trūkums", un uz šo trūkumu Latvijas regulatoram norādīja ECB. Tāpat viņš atgādināja, ka Garantijas fonds izmaksās summas līdz 100 tūkstošiem eiro visām privātpersonām un juridiskām personām.
"Problēmas rodas vien pašvaldībām, kuras turēja savu naudu TĀDĀ bankā – viņiem 100 tūkstošu garantijas netiek piemērotas. Tāds ir likums," paziņoja ministrs.
Iepriekš Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš paziņoja, ka pilsētas budžets un Latgales lielākās pilsētas pašvaldības uzņēmumu budžeti var pazaudēt attiecīgi 672 tūkstošus eiro un 665 tūkstošus eiro, kurus glabāja PNB Bankā.
Jautāts, pie kā vainojama pašvaldība, kura noguldīja naudu kontā Latvijas teritorijā likumīgi strādājošā bankā, Nemiro atbildēja:
"Tai bija viss jāsaprot un jādomā par to, kur glabāt savu naudu. Pašvaldības ļoti labi zina likumus… Ir vairākas bankas, kuras mūsu valstī strādā stabili. Mēs zinām, ka tām ir (pietiekams) kapitāls."
Lūgts precizēt, vai var uzticēties, piemēram, Swedbank, kura arī nesen nonāca skandāla centrā, ministrs atbildēja: "Tai (Swedbank) bija jautājumi, kas saistīti ar nerezidentu naudu, taču ar kapitālu tur viss ir kārtībā."
Pēc viņa sacītā, jebkura pašvaldība var vērsties pēc padoma FKTK, kur ir labāk glabāt iedzīvotāju naudu. Taču, žurnālisti painteresējās, ja banka bija šaubīga, un FKTK varēja sniegt padomu pašvaldībām neglabāt tajā naudu, tad kādēļ šādu banku neslēdza agrāk?
"Finanšu struktūra ir visnotaļ sarežģīta. Dotajā gadījumā iesaistīts ir arī ārzemju kapitāls…" paskaidroja ministrs.
Aģentūras LETA pasūtītā kompānijas SKDS veiktā socioloģiskā aptauja liecina, ka 2019. gada sākumā 65,3% aptaujāto izmantoja Swedbank pakalpojumus, 33,3% - SEB bankas, 23,6% - Citadele bankas, 15,7% - Luminor, PrivatBank pakalpojumus pēdējā gada laikā izmantojuši 2,8% iedzīvotāju, savukārt PNB Bankas pakalpojumus – 2,1%.
