12:15 21 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
PNB Banka Rīgā

Guseļņikovs: šķita, jaunie PNB investori saistīti ar latvieti, bet tagad viņi ir "uzmesti"

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
49

"Es esmu noguris cīnīties par jūsu valsti. Jūs tur dzīvojat, jums arī ir jācīnās," paziņoja Krievijas baņķieris Grigorijs Guseļņikovs, komentējot PNB Bankas akciju pārdošanu.

RĪGA, 23. augusts – Sputnik. PNB Bankas kraha dēļ bijušais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs nedēļas laikā no "cēlā taisnības cīnītāja" pārtapis par "slikto krievu baņķieri". Kā tā iznācis, un kas tie par cilvēkiem – jaunie bankas akcionāri, Guseļņikovs pastāstīja intervijā avīzei Diena.

Kādēļ ECB nolēma slēgt PNB

Pēc Guseļņikova sacītā, ECB bija izdevīgs lēmums par PNB Bankas slēgšanu, tādējādi Eiropas regulators centās tostarp labot savu kļūdu, kad tas iestājās par Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču, kurš savā valstī tiek apsūdzēts kukuļņemšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Savukārt Guseļņikovs vairākkārt norādījis uz korupcijas elementu Rimšēviča darbībās. 2017. gadā PNB Banka paziņoja par korupciju Latvijas regulējošajā iestādē ECB, paužot gatavību sniegt detaļas un ziņas. Taču ECB uz to nereaģēja. Guseļņikovs norādīja, ka jau pēc Rimšēviča aizturēšanas Rīgā 2018. gadā ECB vadītājs bija Mario Dragi, un kad preses konferencē viņam pajautāja, vai viņš zinājis par Rimšēviča korupcijas lietām, viņš paziņoja, ka komentārus nesniegs.

Būtībā, Dragi būtu bijis jāatbild, ka nezināja par korupciju, jo citādi būtu bijis grūti izskaidrot faktu, ka ECB iestājās par Rimšēviču un pieprasīja atjaunot viņu Latvijas Bankas vadītāja amatā. Dragi bija piesardzīgs, un atstāja jautājumu bez komentāriem, lai nesamelotu, jo patiesībā viņš zināja par korupciju, vismaz no Guseļņikova vēstules, kuru viņš ignorēja, paskaidroja Krievijas baņķieris.

Viņš norādīja, ka ECB pastrādāja muļķību, sākot aizstāvēt Rimšēviču, un tagad, lai attaisnotu savu uzvedības līniju, jāpadara Guseļņikovs par sliktu un jāparāda, ka viņš noveda PNB Banku pie kraha. Kaut kādā mērā tas palīdzēs mazināt Guseļņikova apsūdzību nozīmi pret Rimšēviču.

Otra puse, kura būs ieguvējos no PNB slēgšanas, tie, protams, ir likvidatori, pateica Guseļņikovs.

"Ziniet, skatos uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāju (Kristīni Černaju-Mežmali – red.), un man ir tāda sajūta, ka viņu speciāli ielika amatā tikai uz diviem mēnešiem, lai pieņem šo lēmumu [par PNB Bankas darbības apturēšanu], - viņa visu laiku staigā, tik apmierināti smaidot. (…) Es viņai gribu prasīt, ko tu smaidi, par ko tu esi tik apmierināta? Tu piedalījies ekonomikas graušanā, biznesa sagraušanā, (…) simti tūkstošu cilvēku palika bez lētiem, ērtiem, uzticamiem bankas pakalpojumiem – tu ko, šajā valstī netaisies vairs dzīvot, pensiju saņemt?" Guseļņikovs bija neizpratnē.

Tāpat, pēc baņķiera domām, problēmu rada tas, ka liela daļa FKTK sastāva ir Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ieceltas personas.

"Pēc būtības nav tur nekādu pārmaiņu! FKTK pēc tradīcijas mainās vadītājs un vietnieki, bet nemainās viss sastāvs. Kā tur tā Rimšēviča iesēdinātā trijotne no sākta gala sēdēja, tā turpina sēdēt – Gvido Romeiko, Ludmila Vojevoda, nu Jeļenu Ļebedevu pamainīja uz Noru Damburi, bet viņa arī nāk no Latvijas Bankas, tie visi ir Rimšēviča kadri. Viss šis [ar PNB Banku notiekošais] izskatās pēc Ilmāra Rimšēviča divu gājienu izspēles," paziņoja Guseļņikovs.

Kādēļ nepieņēma jaunos investorus

Pēc Guseļņikova sacītā, viņš ir noguris "cīnīties par Latviju" un nolēma pārdot akcijas. Sākumā FKTK jaunos investorus pieņēma, pats baņķieris bija pārliecināts par darījuma veiksmīgumu, investoriem uz rokām bija visa informācija par situāciju PNB.

Viņš paskaidroja, ka PNB akciju pārdošanas darījumā katrs paketes īpašnieks pieprasīja no pircēja pienākumu iemaksāt līdzekļus bankas kapitālā. Nākamajā dienā pēc bankas iegādāšanās, neraugoties uz to, ka formāls regulatora atbalsts nebija nepieciešams, viņi aizveda visus dokumentus uz FKTK. Komisijā pateica, ka viss esot kārtībā, un atļāva jaunajiem akcionāriem balsot tuvākajā padomē. Guseļņikovs atzīmēja, ka FKTK bija pusotrs mēnesis, lai atsauktu akcionāriem balsstiesības vai izteikt pretenzijas šim darījumam, taču nekas tamlīdzīgs nenotika, tieši pretēji, komisijas pārstāvji turpināja tikties, smaidīt un runāt.

Kādēļ FKTK pēkšņi mainīja savu nostāju, Guseļņikovs nevar pateikt absolūti droši.

Viņš norādīja, ka Libānas izcelsmes ASV pilsonis, miljardieris Rodžers Tamrazs, kurš kļuva par sava veida jaunās akcionāru grupas "līderi", paziņoja, ka neplāno turpināt tiesāšanos ar Latvijas valsti.

"Tamrazs ir Austrumu cilvēks, tāpēc viņam ir svarīgi valstij pateikt, ka ir ieradies ar mieru. Būtu jau loģiski, ja banka izietu no arbitrāžas tiesas, Tamrazs investētu naudu, banka pārietu atpakaļ FKTK kontrolē un viss būtu labi. (…) Man šķiet, ka viņam brīdī, kad pateica, ka plāno atsaukt investīciju prasību starptautiskajā arbitrāžā, to arī vajadzēja izdarīt. Bet viņš pateica un neizdarīja," norādīja Guseļņikovs.

ECB
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Kas pēc tam aizgāja greizi FKTK attiecībās ar jaunajiem akcionāriem – to Guseļņikovs nemācēja teikt.

"Nezinu, es domāju, varbūt Rimšēvičs vai viņa cilvēki šiem investoriem no sākuma apsolīja, bet pēc tam uzmeta. Par Rimšēviču es nezinu, bet es noteikti zinu, ka viņiem bija back channel (starpnieki, alternatīvi komunikācijas kanāli – red.) FKTK, kā viņi teica. (…) Nu nezinu, gan jau viņš kaut ko gribēja no Latvijas, gan jau kaut kādas sarunas sākās, kaut kas Latvijai nepatika, un viņi nolēma viņu uzmest. Man grūti viņu raksturot, es viņu dzīvē esmu redzējis trīs četras reizes. Es, starp citu, viņam savas akcijas nepārdevu, viņš nopirka viena trasta fonda akcijas. Viņš ir tāds "ciets vīrs" ar kaudzi kontaktu un kaudzi projektu," pateica Krievijas baņķieris.

Uz jautājumu par to, kādēļ amerikāņu miljardierim savajadzējies iegādāties problemātisku banku Latvijā, Guseļņikovs atbildēja:

"Nu, kāds viņu atveda, bet, kurš, – to es nezinu. Es ļoti ilgi (mēs taču gadu kontaktējāmies, parakstījām nodomu memorandu) negribēju ar viņu pat tikties. Jo es negribēju tērēt laiku, neticēju, domāju, ka viņam aiz muguras stāv kāds latvietis, ka viņš nevar būt pats par sevi. Pēc tam es pārliecinājos, ka viņi it kā ir patstāvīgi. Taisnības labad jāsaka, ka viņš apsvēra arī citu banku iegādi Eiropā," pateica Guseļņikovs.

Pēc temata

Pēc Rimšēviča aizturēšanas Guseļņikovs noalgojis apsardzi
Guseļņikovs Londonā liecināja pret Latvijas Bankas vadītāju
"Pensionāru banka" slēgta, Latvija – sajūsmā: bijušais ekonomikas ministrs par PNB Banku
PNB bankas slēgšanas dēļ cietuši vairāk nekā seši tūkstoši daugavpiliešu

Galvenie temati