15:37 19 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1053
  • RUB70.9405
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Latvijas premjerministra padomnieks aizgāja strādāt slimnīcā un uzrakstīja atlūgumu

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
69

Turpmāk par veselības aprūpes jautājumiem Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš zvanīs bijušajam padomniekam pa telefonu.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Pēc Sandra Sabajeva – Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa preses sekretāra – sacītā,, padomnieks veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš pameta savu amatu premjera birojā, vēsta Tvnet.lv.

Putniņa darbs tika pārtraukts pēc abpusējas vienošanās.

Lieta tāda, ka augusta sākumā Putniņš kļuva par Jēkabpils Reģionālās slimnīcas valdes locekli. Aizņemtība šajā amatā izrādījās tik augsta, ka apvienot divas pozīcijas premjera padomnieks ne spēja un pameta augsto amatu.

Pats Putniņš apstiprināja, ka viņam esot daudz medicīniska un administratīva rakstura pienākumu, tādēļ viņš nevar par 100% veltīt sevi darbam Latvijas premjerministra birojā.

Taču, kā pateica Putniņš, ar Kariņu tika panākta vienošanās par to, ka nepieciešamības gadījumā premjers vienmēr var vērsties pie bijušā padomnieka pēc padoma telefoniski.

Turklāt ir zināms, ka šobrīd Kariņš negrasās meklēt jaunu kandidātu padomnieka veselības aprūpes jautājumos amatam.

Situācija ir kritiska

Nav zināms, kas tagad būs pēc tam, kad Kariņš palicis bez padomnieka medicīnā, taču ir zināms kas cits – Latvijā šobrīd ir asa medicīnas darbinieku trūkuma problēma. Un iepriekš Kariņš paziņoja, ka zina, kā šo problēmu atrisināt. Pēc viņa domām, nepieciešams optimizēt slimnīcu tīklu līdzīgi skolu piemēram – samazināt slimnīcu skaitu valstī.

Turklāt premjers norādīja, ka Latvijā ir divreiz vairāk slimnīcu, nekā nepieciešams. Kariņš uzskata, ka dažas slimnīcas nespēj pildīt savas funkcijas, jo nespēj sniegt pat pirmo palīdzību pacientam, taču nosaukt konkrētas iestādes viņš atteicās.

Tikmēr praksē palīdzību pārstājusi sniegt Daugavpils Reģionālā slimnīca. Tur radusies kritiska situācija anesteziologu un reanimatologu trūkuma dēļ. Viens speciālists tika iesaistīts 9-10 operāciju  veikšanā dienā un nodrošināja dežūru. Lai neriskētu ar pacientu veselību, kopš 5. augusta slimnīca ir apturējusi plānveida operāciju veikšanu.

Varētu sacīt, ka vispārējā situācija medicīnas nozarē un, tostarp, rezonējošais Daugavpils slimnīcas lēmums, lika valdībai kārtējo reizi aizdomāties.

Ārkārtas sēdē 14. augustā Saeimas deputāti apsprieda situāciju Daugavpils Reģionālajā slimnīcā un citās ārstniecības iestādēs un nolēma, ka uzstāsies par mediķu algu palielinājumu par 20% nākamgad. Šiem mērķiem jāpiešķir papildu 120 miljonus eiro gadā.

Pēc temata

Slēgt daļu slimnīcu: Kariņš izdomājis, kā cīnīties ar ārstu trūkumu
Latvijas premjerministrs dodas uz Ameriku
Saeima apstiprinājusi Puntuli kultūras ministra amatā
Valdība ir vienojusies: minimālā pensija pieaugs līdz 99 eiro

Galvenie temati