RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka valstī ir jāpalielina nevis minimālās algas apmērs, bet gan ar nodokļiem neapliekamo minimumu, par to viņš paziņoja telekanāla LNT ēterā.
Kariņš uzskata, ka svarīgāk ir paaugstināt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, jo minimālās algas pacelšana dzen uz augšu algu inflāciju, un tā nav vēlama lieta.
Premjerministrs atgādināja par savu pozīciju, kuras doma ir sekojoša: nodokļu izmaiņas ir iespējamas tikai vienu reizi šī Saeimas darba laikā, un viņš uzskata, ka izmaiņas vislabāk būtu īstenot 2021. gadā.
Tāpat Ministru Kabineta vadītājs pastāstīja, ka šobrīd uz minimālās algas līmeņa palielināšanas uzstāj viens valdības partneris, taču lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts, diskusija turpinās.
Iepriekš valdošās koalīcijas Nodokļu politikas attīstības komiteja konceptuāli atbalstīja piedāvājumu par minimālās algas apmēra palielināšanu līdz 500 eiro 2020. gadā. Pēc Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmaņa sacītā, šis jautājums vēl tiks apspriests koalīcijas sadarbības sēdē, bet tikmēr šo jautājumu apspriedīs partijās, lai septembrī tas varētu nonākt valdības apspriešanā.
Latvijas Darba devēju konfederācija sakarā ar iniciatīvu paziņoja, ka minimālās algas paaugstinājums nedrīkst būt tikai politisks lēmums. Tā piedāvā izskatīt šo jautājumu Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un saskaņot to gan ar darba devējiem, gan ar darbiniekiem.
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālajos jautājumos Pēteris Leiškalns norādīja, ka šogad vidējai darba algai jāpieaug par 8%, bet minimālo algu vēlas palielināt par 16%. "Tas nozīmē, ka būs sliktas sekas, atsevišķas darbavietas tiks slēgtas. Piemēram, reģionos. Tas ir neizbēgams faktors," pateica Leiškalns. Pēc viņa sacītā, minimālās algas pacelšana līdz 500 eiro uzņēmējiem ir pārāk nopietns slogs, kuru nespēs izturēt kurš katrs. Sevišķi tas attiecas uz mazajām kompānijām, kurām arī daži desmiti eiro uz katru darbinieku ir svarīgi.
Cits jautājums, kurš mulsina ekspertus, ir tas, cik ētiski var būt minimālās algas celšana attiecībā pret tiem, kas dažkārt saņem vien nedaudz vairāk.
"Būtu loģiski, ja valsts paaugstinātu par 16% gan skolotājiem, gan mediķiem, gan policistiem. Visiem, kas strādā publiskajā sektorā," paskaidroja Leiškalns.
Tāpat LDDK paziņoja, ka piedāvā izskatīt jautājumu par dažādas minimālās algas apmēra noteikšanu dažādām nozarēm.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kameras prezidents Aigars Rostovskis paziņoja, ka minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro būtu nekorekta attiecībā pret uzņēmējiem, raksta Latvijas Avīze. Viņš atgādināja, ka iepriekšējā Saeima deva solījumu trīs gadu laikā pēc nodokļu reformas saglabāt nodokļu stabilitāti biznesam. Pēc Rostovska sacītā, pagājušajā nedēļā viņš tikās ar finanšu ministru Jāni Reiru, kurš paziņoja, ka nodokļu izmaiņas var tikt ieviestas tikai 2021. gadā, savukārt nākamgad darbs nodokļu sistēmas uzlabošanai tikai tiks uzsākts.
