NATO kareivji dzīvo teltīs, zemessargi negrib braukt uz šautuvēm: aizsardzība klibo

© Sputnik / Sergey MelkonovВ форсировании реки Гауи принимает участие плавающий транспортер ПТС латвийской армии
В форсировании реки Гауи принимает участие плавающий транспортер ПТС латвийской армии - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Nākamgad Aizsardzības ministrija iecerējusi vērā ņemamas investīcijas infrastruktūrā – patlaban armijai trūkst poligonu, noliktavu, transporta.

RĪGA, 6. augusts — Sputnik. Latvija nevar atļauties "noslīdēt" zem 2% no IKP jautājumā par aizsardzībai paredzētajiem līdzekļiem. Gluži pretēji – vajag palielināt investīcijas, jo trūkst treniņu bāzu un transporta, bet Kanādas karavīri vēl joprojām dzīvo teltīs, paziņoja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Российский эксперт, военный обозреватель, полковник в отставке Виктор Баранец - Sputnik Latvija
"Atkal dzied ierasto dziesmu": Krievijā pasmējās par Pabrika žēlabām naudas trūkuma dēļ

Aizsardzības izdevumu samazināšana zem 2% apdraudētu transatlantiskos sakarus, varētu negatīvi ietekmēt amerikāņu klātbūtni un mazinātu drošību valstī, skaidroja ministrs. Viņaprāt, aizsardzības izdevumus vajag plānot ar rezervi, jo IKP līmeņa neliela pieauguma dēļ iespējama situācijā, ka aizsardzības izdevumi sastādīs nevis 2%, bet gan, piemēram, 1,95%. Pabriks uzsvēra, ka starpība šķiet neliela, bet patiesībā tas ir liels kaitējums Latvijas politiskajam imidžam. Jo vairāk Latvija maksā, jo labāk dzirdama tās balss NATO.

Pie tam Pabriks ir stingri apņēmies palielināt aizsardzības izdevumus.

"Vairākkārt esmu paudis, ka ir jāvirzās uz vairāk nekā 2%, jo 2% ir tikai tāds nosacīts minimums mūsu drošībai, ar ko mēs virkni lietu nemaz nevaram nosegt," teica Pabriks.

Viņš paskaidroja, ka patlaban karavīriem Latvijā trūkstot naudas, piemēram, noliktavām, mācību poligoniem. Kanādas kareivji no NATO bataljona vēl joprojām dzīvo teltīs, un ar pašreizējo finansējumu neizdošoties atrisināt krasta apsardzes un pretgaisa aizsardzības uzdevumus, viņš atzīmēja.

"Varam ielikt naudu ieročos un bruņojumā, bet, ja mums nav vezumnieku, treniņa vietu, bāzu un ekipējuma, nevaram tālāk attīstīties. Nākamajā gadā šajā virzienā ir paredzēts daudz līdzekļu ieguldīt," apliecināja politiķis.

Kā piemēru Pabriks minēja Liepājas zemessargus, kuri spiesti vairākas stundas pavadīt ceļā uz šautuvēm, kur norit viņu mācības. Politiķis ir pārliecināts, ka Liepājas zemessargiem un jaunsargiem vajadzīgas pieejamas iespējas trenēties šaušanā.

Ministrs atgādināja, ka nepieciešami arī jauni armijas poligonu.

"Jābūt reģionālajam izvietojumam. Ādažu poligons, kas ir viens no labākajiem Ziemeļeiropā, ir pārslogots. Mums vajag papildu poligonu Alūksnē, Latgalē un Kurzemē," skaidroja aizsardzības ministrs.

Tāpat ministrs no jauna ierunājās par jaunas visaptverošas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā – militārā konflikta gadījumā visiem jābūt gataviem 72 stundas izdzīvot patstāvīgi, jo zemessargiem un karavīriem būs citi, daudz svarīgāki uzdevumi risināmi.

Ziņu lente
0