RĪGA, 5. jūlijs – Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks sūdzējās par līdzekļu trūkumu militārām vajadzībām, lai arī valsts izpildījusi NATO ieteikumu un tērē aizsardzībai 2% IKP.
Pabrika "žēlabu dziesmas" nav nekādas oriģinālās, intervijā Sputnik Latvija atgādināja avīzes "Komsomoļskaja pravda" militārais komentētājs, atvaļinātais pulkvedis Viktors Baraņecs.
"Pabrika dziedātās žēlabu dziesmas ir visu Baltijas pundurvalstiņu rituālās bēru dziesmas. Ja Baltijas valsts aizsardzības ministrs nesūkstās par naudas trūkumu, viņš nav pārgājis NATO ticībā. Bet viņam ir jādzied NATO korī, kuras himna ir – vairāk naudas ieročiem un armijai," teica Baraņecs.
Komentētājs atzīmēja, ka Latvijas militārā vadība ir nepārprotami pārcentusies, nepievēršot uzmanību tam, kā klājas tautai: valdībai šodien jādomā par sviestmaizi, bet par lielgabaliem, – kad tie patiešām būs vajadzīgi.
"Tādas sūdzības šķiet par liekulīgas, jo vērā ņemami Pentagonam nevajadzīgu ieroču lūžņu tiek sagāzti Baltijas armiju izgāztuvēs. Un tomēr trūkst naudas? Trūkst prāta ministriem, kuri Latvijā nodarbojas ar ekonomiku," uzsvēra Baraņecs.
Eksperts piezīmēja, ka "pret Krieviju vērstajā histērijā" Latvijas valdībai zuduši mērķi.
"Viņiem ļoti patīk raudāt par naudas trūkumu, slēpjoties zem ASV un NATO brunčiem. Nevajag celt paniku, ja tava armija faktiski dzīvo NATO uzpurnī. Latvijas aizsardzības ministrs nebūtu nekāds ministrs, ja nebītos no tā, ka rīt vai parīt gaisa desanta divīzija ar Šoigu vadībā nokritīs uz latviešu galvām. Mēs to dzirdam katru dienu," piebilda Baraņecs.
Iepriekš vēstīts, ka pērn Latvijas militārie izdevumi pirmo reizi sasniedza 2% IKP – NATO ieteikto līmeni. Tiklīdz tas bija paveikts, sākās runas par tālāku izdevumu audzēšanu. Pagājušā gada nogalē Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja kopīgu komunikē par nodomu panākt aizsardzības līdzekļu pieaugumu virs 2%.
Latvija, Lietuva un Igaunija regulāri apspriež nepieciešamību tērēt lielākus līdzekļus aizsardzībai sakarā ar it kā augošo Krievijas agresiju. Pie tam Maskava regulāri uzsver, ka neplāno uzbrukumus nevienā pasaules reģionā.
Baltijas valstu teritorijā NATO dislocējusi militāro kontingentu – vairāk nekā 3,5 tūkst. cilvēku. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu vērtēja, ka mācību laikā alianses karavīru skaits Austrumeiropā pieaug līdz 40-60 tūkstošiem. NATO neveselīgā aktivitāte pierobežas rajonos spiež Krieviju paplašināt militāro potenciālu kaimiņu reģionos, uzsvēra Šoigu.
