RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik. Latvijas ĀM, acīmredzot, nolēmuši nomierināt iepriekš sadumpojušos tieslietu ministru Jāni Bordānu, un pie reizes arī latviešu publicistu Otto Ozolu. ĀM vadītāja Edgara Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris populāri izskaidroja, kāpēc Krievijas skatuves mākslinieks Grigorijs Ļepss nav Latvijai nevēlamo personu melnajā sarakstā, vēsta Bb.lv.
Bordānu sadusmoja "nepienācīgā" IeM vadītāja Sanda Ģirģena uzvedība, kurš, acīmredzot, pakļāvās iekšējām saucienam un apmeklēja Krievijas mūziķa Grigorija Ļepsa koncertu Jūrmalā, tādējādi "pazemojot Latvijas valsti". Bordāna sašutumam sekoja arī publicista Otto Ozola nosodījums.
Ozols atgādināja, ka Ļepsam aizliegta ieceļošana Lietuvā, ASV, Ukrainā un citās valstīs, kur pret viņu tika piemērotas sankcijas tā dēvētā Magņitska likuma ietvaros, kurš ļauj iekļaut melnajā sarakstā personas, kuras ir saistītas ar korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem. Un ja jau visi "sabiedrotie" Ļepsu iekļāvuši melnajos sarakstos, tad kāpēc Latvija no tām atpalikusi? Te Ozols arī piedāvāja Latvijas ĀM papildināt sankciju sarakstus ar Ļepsa uzvārdu.
Taču nepietiek jau ar to, ka Bordāna un Ozozla prasības neatbalstīja sabiedrība, tostarp citi Latvijas politiķi, arī Latvijas ĀM paziņoja, ka nevar iekļaut Ļepsu melnajā sarakstā.
Rinkēviča padomnieks Drēģeris pastāstīja, ka ārlietu ministrs var iekļaut cilvēku melnajā sarakstā, ja viņš ir Latvijai nevēlama persona, vai, ja pastāv pamats, ka šis cilvēks apdraud valsts vai sabiedrības drošību. Taču Grigorija Ļepsa gadījumā nav kam pieķerties klāt, līdzīgi tam, kā nevar viņam inkriminēt nevienu no minētajiem punktiem. Un tas nozīmē, ka Ļepsam nav vietas melnajā sarakstā.
Savukārt IeM vadītājs Ģirģens norādīja, ka viņam neesot tiesiska pamata iekļaut Ļepsu melnajā sarakstā. Tam ir nepieciešams atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu signāls, līdzīgu komandai "ņem ciet", taču tāds netika saņemts.
Starp citu, Ģirģens atrada, ko pateikt arī sakarā ar to, ka apmeklēja Krievijas dziedātāja uzstāšanās. IeM vadītājs atgādināja, ka Ļepss Jūrmalā neuzstājās viens pats, viņš bija Starptautiskā festivāla "Laima Rendezvous" viesu vidū.
Cilvēkus Latvijas nevēlamo personu sarakstā var iekļaut divi ministri – iekšlietu un ārlietu ministrs. IeM pieņem šādu lēmumu balstoties uz atbildīgo iestāžu informāciju, un to ir iespējams apstrīdēt tiesā. Ārlietu ministra lēmums nav apstrīdams. Taču, acīmredzot, abi šie ministri tuvākajā laikā neveiks nekādus pasākumus attiecībā pret Ļepsu.
Gaumes jautājums
Politologs Jurijs Borisenoks Sputnik Latvija intervijā norādīja, ka Ģirģenam bija visas tiesības nodemonstrēt savu mākslas gaumi publikā, sevišķi, ja atceras, ka Latvija ir demokrātiska valsts. Savukārt Bondara apsūdzības sadzīves līmenī būtu loģiskas, ja viņš, piemēram, būtu klasiskās mūzikas pielūdzējs un nostātos tās aizstāvībā.
Taču, ka uzsvēra politologs, Bordāns nevis vienkārši padalījās mūzikas gaumē, bet gan izteica politiska vērtējuma spriedumu. Un tas norāda uz divām lietām: pirmkārt, Latvijas politiskajā klasē nav vienotības, otrkārt, Latvijas attieksme pret Krieviju turpina attīstīties pēc iebraukātām rusofobijas sliedēm.
Vērts norādīt, ka Ļepsam tika aizliegts ieceļot Lietuvā Lietuvas prezidentu priekšvēlēšanu kampaņas pašā karstākajā brīdī, kuras laikā daudzi kandidāti ar tādu pašu degsmi izmantoja pret Krieviju vērstu retoriku. Ļepsa iekļaušanu melnajā sarakstā Lietuva pamatoja atsaucoties uz Amerikas dienestu secinājumiem. Saskaņā ar to sniegtām ziņām, dziedātājs it kā nodeva naudu kāda Eirāzijas noziedzīgā grupējuma "Brāļu loks" līdera vārdā.
Tiesa pats Ļepss noliedz jebkāda veida sakarus ar mafiju. Turklāt par absurdu šo informāciju nosauca arī Krievijas vēstniecībā Lietuvā. Savukārt Latvijas ĀM vadītājs norādīja, ka nekādas negatīvas ziņas no specdienestiem par dziedātāju nav saņēmis.
