07:55 18 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1076
  • RUB73.3855
Apelsīnu sula. Foto no arhīva

Tās sulas uz Rīgu ved biznesa klasē? Producents sašutis par cenu starpību

© Foto: pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
52

"Atpalikušās" Vācijas tirgotāji joprojām neprot muļķot pircējus tā, kā to dara "pārtikušajā" Latvijā, secināja producents Juris Millers.

RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Producents Juris Millers savā Twitter mikroblogā padalījās sašutuma pilnā publikācijā par to, kā viena un tā pati sula Latvijas un Vācijas veikalu plauktos cenas ziņā var atšķirties divas reizes.

Viņa sašutumu ilustrē divas bildes. Pirmajā Granini apelsīnu sulas burkas cena Latvijā (bez akcijas) – 2,29 eiro, bet Vācijā tā pati sula maksā 1,11 eiro.

"Atpalikušās Vācijas tirgotāji joprojām nezina, ka pircējus drīkst čakarēt tāpat, kā pārtikušajā Latvijā. Tās sulas uz Rīgu ved ar lidmašīnu? Biznesa klasē?" vaicā producents.

Publikācijas komentāros izvērtās diskusija par Latvijas sabiedrībai sāpīgo tēmu. Vairums nonāca pie kopsaucēja tajā, ka Latvijā un daudzās citās valstīs produktu, un ne tikai, cenas ļoti atšķiras.

"Nu, Juri, jau sen zināms, ka LV ir dārgākie darba spēka nodokļi, dārgākās īpašumu uzturēšanas izmaksas, dārgākie ekspluatācijas izdevumi, augstākie biznesa nodokļi utt.," teikts vienā no komentāriem.

Cits diskusijas dalībnieks izteica pieņēmumu par to, ka Vācijā pievienotās vērtības nodoklis pārtikas produktiem sastāda vien 7%, kas daļēji skaidro cenas starpību.

Interesanti, ka ES valstīs, salīdzinot ar Latviju, cilvēki vairāk naudas tērē mājoklim, nekā pārtikai, noskaidroja Eiropas Statistikas birojs Eurostat. Latvijas iedzīvotāji vairuma eiropiešu fonā izceļas ar lielām izmaksām pārtikai un attiecīgi zemām – mājoklim.

Vidēji ES 2017. gadā lielākā daļa iedzīvotāju ienākumu (24,2%) bija paredzēta mājoklim, kur ietilpst ne vien īres maksa, bet arī komunālie pakalpojumi – ūdens, gāze, elektrība. Transportam eiropietis tērē 13% savu ienākumu, ēdienam – 12%. Sadaļas "restorāni un viesnīcas", kā arī "atpūta un kultūra" atņem eiropietim 9% ienākumu katra. Precēm mājai, apģērbam un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, veselībai aiziet no 4% līdz 6% līdzekļu. Sakariem un izglītībai tiek tērēts no 1% līdz 3%.

Vidējā Latvijas ģimene mājoklim tērē 21,1% ienākumu, pārtikai – 17,8%, transportam – 12,1%, atpūtai un kultūrai – 9,9%, alkoholam un tabakai – 7,9%, restorāniem un viesnīcām – 6,7%, apģērbam un apaviem – 5%, veselībai – 4,9%, precēm mājai – 3,9%, sakariem – 2,7%, izglītībai – 1,7%. Igaunijā, Lietuvā un Rumānijā galvenie tēriņi ir pārtika – attiecīgi 20,3%, 21,6% un 27,8%.

Kā var secināt no Latvijas Centrālās statistikas pārvades datiem, pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu cenas šī gada jūnijā, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, valstī gada laikā pieaugušas par 4,1%.

Pēc temata

Lai ēd to, kas ir: ES atzīts "produktu aparteīda" fakts
Eiropas kompānijas sodīs par "dubultās kvalitātes" produktiem
Kas nav kārtībā ar mūsu darbu? Noskaidrojies, kāpēc Latvija ir tik nabadzīga
Gandrīz 10% produktu ES ir "dubultās kvalitātes" preces

Galvenie temati