11:38 19 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1216
  • RUB70.6478
Nēģi Rīgas Centraltirgū

Daugavā kļuvis vairāk nēģu

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
20

Nēģu populācijas atjaunošanas projektam Rīgas dome iztērēja vairāk nekā 3,5 tūkstošus eiro.

RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Piektdien, 14. jūnijā, Daugavā izlaida divus miljonus nēģu ņurņiku, vēsta Latvijas Radio 4.

Ņurņikus izaudzēja Bior zinātniskā institūta zivjaudzētavā. Topošos nēģus izlaida Lucavsalā, kā arī Mārupītē.

Tik liels upē izlaisto ņurņiku skaits ir saistīts ar to, ka nebūt ne visi no tiem ir spējīgi izdzīvot.

Upes saldūdenī nēģi pavada vairākus gadus, un pēc tam, kad izaugs līdz 8-15 cm, tās migrē uz jūru. Upē nēģi atgriežas pēc tam tikai nārstot. Nēģu nārsts notiek no rudens līdz pavasarim.

Pieaugušas būtnes mīt Rīgas jūras līcī un Baltijas jūras piekrastē.

Ar mākslīgo nēģu pavairošanu Latvijā nodarbojas jau gandrīz 60 gadus.

Projektam Rīgas domes Mājokļu un apkārtējās vides departaments iztērējis 3630 eiro.

Šobrīd ar nēģu populācijas atjaunošanu nodarbojas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un apkārtējās vides zinātniskais institūts Bior. Tā ir vienīgā organizācija, kura darbojas šajā jomā, ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā.

Latvijā nēģu zvejošana ir aizliegta, to var darīt tikai zvejsaimniecības, kurām atļauts izmantot stingri reglamentētu zvejas rīku skaitu.

Nacionālā vērtība

Upes nēģi ir nēģu dzimtas bezžokļaiņu ģints. Latvijā nēģi ir svarīga suga.

2015. gadā Eiropas Komisija iekļāva aizsargājamo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā Carnikavas nēģus.

Nēģi kļuva par pirmo Latvijas produktu, kuram piemērota PGI zīme – aizsargājama ģeogrāfiskas izcelsmes norāde. Tas nozīmē, ka par Carnikavas nēģiem var saukt tikai tos, kas noķerti un pagatavoti Carnikavas novada teritorijā. Ir zināms, ka nēģi ir attēloti uz tā ģerboņa, un katru gadu augustā Carnikavā rīko svētkus – Nēģu dienu.

Zvejnieki un pārstrādātāji no Salacgrīvas arī vēlas, lai viņu nēģi iekļūtu ES tradicionālo produktu sarakstā.

Salacgrīvas nēģus joprojām, kā pirms 200 gadiem, ķer ar "dūrieniem" – šobrīd šī vecā zvejošanas metode, kurai ir vēsturiska vērtība, tiek izmantota tikai Salacā un Svētupē.

Ik gadu Baltijas jūrā izķer apmēram 250 tonnas nēģu, no tām no 70 līdz 170 tonnām – Latvijā.

Pēc temata

Lauksaimniecības produkcijas kontroles speciālisti no Krievijas apmeklēs Igauniju
Cilvēki nevēlas likt šprotes bundžās. "Gamma-A" slēgs ražotni Rīgā
Pat nemēģināja atgriezties Krievijā: "Brīvais vilnis" aprēķinājis zaudējumus
Antidepresanti lašu organismā: kā cilvēki mainījuši zivju paradumus

Galvenie temati