RĪGA, 13. jūnijs – Sputnik. Daži zemnieki stipri cietuši krusas dēļ, kura izkrita otrdien, 11. jūnijā, Latvijā, vēsta Tvnet.lv.
Dažviet lielizmēra krusa pilnībā iznīcinājusi labības sējumus. Par laimi, zaudējumus nav guvuši visi fermeri.
Pēc "Zemnieku Saeimas" valdes locekļa Edgara Putras sacītā, pilnībā sējumi iznīcināti tikai atsevišķās vietās. Vairums lauku cietuši tikai daļēji. Taču viena pagasta mērogā krusas nodarītie zaudējumi var krasi atšķirties.
Посмотреть эту публикацию в Instagram
Piemēram, Jaunpagastā kādā saimniecībā pilnībā iznīcināti kviešu ziemāju sējas vairāku desmitu hektāru platībā. Tāpat Kurzemes ziemeļu daļā pērkona negaiss daudziem cilvēkiem kļuva īpaši postošs. Cietuši kviešu un rapšu ziemāju sējas. Daļa vārpu tika salauzta.
Kā norāda Putra, līdz rapšu ražas novākšanai bija atlicis ne vairāk par pusotru mēnesi. Ja lauks netika apdrošināts, tad zemniekiem pašiem nāksies segt zaudējumu, un tie ir aptuveni 400-450 eiro par hektāru.
Krusas rezultātā cietuši ne vien lauki, bet arī dārzi. Kurzemes ziemeļu daļā nopostītas siltumnīcas, krusa iznīcinājusi zemeņu ražu. Taču visvairāk cietuši dārzi Pāvilostas, Ventspils, Talsu un Tukuma apkaimē.
Iepriekš ziņots, ka Latvija pārdzīvojusi divu gadu laikā spēcīgāko pērkona negaisu: visā valstī vējš nogāzis kokus, dažās stundās vietām izlija vairāk nekā puse nokrišņu mēneša normas, pārvēršot vairākus ceļus īstās upēs. Bez elektrības elektroapgādes līniju bojājumu dēļ palikuši vairāki tūkstoši mājsaimniecību, tika apturēta dzelzceļu satiksme uz Tukuma līnijas.
Izejot cauri Kurzemes centrālajai un austrumu daļai, 11. jūnija vakarā un naktī uz 12. jūniju pērkona negaiss šķērsoja liekāko daļu Vidzemes. Dažās stundās vietām izlija vairāk nekā pusi nokrišņu mēneša normas.
Alsungas un Kuldīgas novadā, kā arī dažviet Kandavas un Tukuma novadā pērkona negaiss atnesa līdzi arī krusu. Vietējie iedzīvotāji ziņoja par krusas graudiem 4-5 centimetru lielumā.
Taču Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra otrdien, 11. jūnijā, bija izsludinājis oranžo bīstamības līmeni karstuma dēļ.
Tas nozīmē, ka laikapstākļi kļūst bīstami. Iedzīvotājiem ieteica sekot līdzi jaunākajām laika prognozēm, apzināties riskus un sekot līdzi informācijai, kuru sniedz atbildīgās struktūras, piemēram, pašvaldība vai glābšanas dienests.
Karstums Latvijā
2018. gadā lielu kaitējumu Latvijas lauksaimniekiem nodarīja sausums. Pavasaris un vasara bija karsti, bet nokrišņu daudzums Latvijā ievērojami atpalika no klimatiskās normas. Tika pārspēti 300 agrāko gadu temperatūras rekordi, un tikai 10 gadījumos tika fiksēta konkrētajai dienai rekordzema temperatūra.
Bez lietus izkalta dārzi un lauki. Lopkopji bija spiesti nokaut mājlopus, kuriem pietrūka barības. Problēmas bija vērojamas arī zivsaimniecībās. Pie tam pērnā gada novembra nogalē vairākos reģionos Latvijā bija vērojamas problēmas ar dzeramo ūdeni. Karstā un sausā laika dēļ izcēlās ugunsgrēki, kuru rezultātā Latvijā cieta 2862 hektāri meža.
Meteorologi brīdināja, ka ziemā Latvija nav paspējusi atgūties pēc pērnā sausuma, lai arī 2019. gada pirmajos trijos mēnešos tika fiksēts pietiekams nokrišņu daudzums.
Aprīlī sinoptiķi prognozēja maz nokrišņu, zemu gaisa mitrumu un saulainu laiku. Tas viss veicina augsnes izžūšanu. Ja aprīļa sākumā VUGD ziņoja par 1548 kopš gada sākuma Latvijā reģistrētiem kūlas ugunsgrēkiem, tad šobrīd šis skaitlis ir pieaudzis līdz 2022. Kopumā kopš gada sākuma reģistrēti 3790 ugunsgrēki.
