01:07 23 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1083
  • RUB72.7560
Eiro un dolāri

Ministrs: Latvijā klienta ar čemodānu dēļ neviens nespieda trauksmes pogu

© Sputnik / Виталий Тимкив
Latvijā
Saņemt īso saiti
46

Caur Latvijas bankām sistemātiski tika atmazgāta nauda, tādēļ tagad, lai atgrieztu starptautisko partneru uzticību, jāuzbūvē sterila finanšu sistēma, paziņoja ministrs Jānis Reirs.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Latviju apsūdzēja nevis vienā naudas atmazgāšanas epizodē, bet gan sistemātiska procesa organizēšanā. Tikai Latvijā varēja atnākt uz banku ar čemodānu, kurā bija pieci miljoni eiro, un palūgt legalizēt šo naudu, paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs, skaidrojot, kādēļ valstī tik aktīvi ķērušies klāt finanšu sektora reformēšanai, raksta Dienas Bizness.

"Mūs apsūdzēja sistemātiskā naudas atmazgāšanas organizēšanā. Šāda līmeņa pārmetumus vairs nav saņēmusi neviena ES valsts. Tikai mēs!" pateica Reirs. Viņš paskaidroja, ka šī situācija nozīmē, ka finanšu sektora pārstāvji "piedalījās visos šajos procesos ar "netīro" naudu, ne vien pārvedot naudu caur Latvijas bankām uz citām ES un pasaules bankām, bet nodarbojās arī ar šīs "netīrās" naudas ieplūdināšanu finanšu sistēmā".

Reirs atzīmēja, ka Latvijas banku sistēmu nereti salīdzināja ar Šveices vai Luksemburgas sistēmu. "Taču ja kāds ieies šajās bankās ar čemodānu, kur atrodas 5 miljoni eiro, un palūgs legalizēt šo naudu, tad nākamais, kas notiks, – tā ir trauksmes pogas nospiešana un policijas ierašanās pēc šī cilvēka. Latvijā nekā tāda nebija," pateica ministrs.

Tagad Latvijā ir jāizveido sterila finanšu sistēma, lai starptautiskie partneri atkal sāktu tai uzticēties, pateica Reirs. Pēc viņa domām, tas ir iespējams.

"Es nevaru iedomāties, kādu labumu Bauskas iedzīvotājam var nest nelegālas naudas ieplūšana Latvijā. Tāpēc mums ir jāiztīra finanšu sistēma, kā dārzs no nezālēm, lai normāli ziedi varētu augt," pateica Reirs.

Tāpat Reirs komentēja situāciju ar Latvijas banku klientiem no Krievijas. Pēc viņa sacītā, valsts nevar nekādā veidā palīdzēt klientiem, ar kuriem Latvijas bankas atsakās sadarboties un slēdz viņu kontus – tā ir finanšu un kredītiestāžu iekšējā kārtība.

Atgādināsim, banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ar ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV Bank — otru lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privātbanku valstī, par naudas atmazgāšanu, par transakcijām ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka.

Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.

Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.

Pēc temata

Luminor samazinās klientu apkalpošanas centru skaitu Baltijas valstīs
Bijušais ministrs: ne visa Krievijas nauda ir zagta nauda
Luminor atlaidīs katru ceturto darbinieku
Dabūs visi: Swedbank tur aizdomās par neiedomājamo

Galvenie temati