Eksāmeni pēc pamatskolas Latvijā vai smags darbs laukā Īrijā

© Sputnik / Alexey Malgavko / Pāriet pie mediju bankasУченики на экзамене
Ученики на экзамене - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Kā panākt, lai ukraiņu, rumāņu un moldāvu vietā Latvijā darbu bez grūtībām atrastu Latvijas iedzīvotāji? Ieviest jaunu eksāmenu filtru skolā.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Skolu absolventu lielākā daļa absolūti nav sagatavoti ne studijām augstskolā, ne profesijas iegūšanai.

Pamestais Irbenes ciems - Sputnik Latvija
Demogrāfs aprēķinājis, cik iedzīvotāji paliks Latvijā līdz 2030. gadam

Tuvākajā laikā 25% jauniešu ar skolas diplomiem var pavisam palikt ceļa malā – ne šis, ne tas. Iespēju glābt darba tirgu un visu valsti piedāvājusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta.

Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas nesenajā sēdē valsts privātās augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis ierosināja ieviest obligātu eksāmenu pēc pamatskolas, kas ļautu iestāties vidusskolā.

Viņš paskaidroja, ka šāda pieeja ļaus labāk filtrēt tos, kuri patiešām ir gatavi un vēlas mācīties tālāk – vidusskolā un augstskolā, un kam labāk būtu apgūt strādnieka profesiju – ceļazīmi lielajā dzīvē.

Saskaņā ar ražošanas nozarē strādājošo uzņēmēju datiem, Latvijā jau 20 gadus jūtams akūts jauno profesionāļu trūkums, bet tuvākajā laikā situācija var vēl pasliktināties. Vienlaikus uzņēmēji cer: ja skolās tiks ieviesti papildu eksāmeni, lielāks skaits jauniešu tiks automātiski novirzīti uz profesionāli tehniskajām mācību iestādēm.

Vienkāršāk ir pasaukt rumāni vai ukraini

Saeimas apakškomisijas sēdē Baumanis atzīmēja, ka jaunieši vecāku ietekmē biežāk turpina mācības vidusskolā, pēc tam iestājas augstskolā, taču zināšanu ārkārtīgi zemā līmeņa dēļ nespēj pārvarēt eksāmenu robežu vai "atkrīt" pirmajā sesijā institūtā vai universitātē. Galu galā šo jauniešu nākotne visbiežāk ir izlemta: zemas kvalifikācijas darbs lauksaimniecībā Īrijā.

Графики - Sputnik Latvija
Iedzīvotājiem šķiet, ka Latviju nākamgad apdraudēs ekonomiskā lejupslīde, demogrāfiskās problēmas un bēgļi

"Turības" rektora vārdus apstiprina arī Latvijas Ekonomikas ministrija. Resors vēsta, ka tuvākajos gados valstī sāksies akūts speciālistu trūkums ar vidējo profesionālo izglītību. Patlaban diviem no pieciem jauniešiem darba tirgū ir pamatizglītība vai vidējā vispārējā izglītība, taču viņiem nav nekādu darba iemaņu.

Tādu darbinieku pieprasījums mazināsies, jo lētāk un vienkāršāk būs uzaicināt pieredzējušu cilvēku, piemēram, no Ukrainas, Moldovas vai Rumānijas, nevis "auklēties" ar tautieti, kam nav ne zināšanu, ne profesijas.

Baumanis uzskata, ka obligātais iestāšanās eksāmens varētu veicināt sekojošo: skolēni nesēdēs masveidā vidusskolā, viņi dosies apgūt profesiju un sāks strādāt.

Diploms ir, darba nav

"Es tagad nerunāšu par visām Izglītības ministrijas reformām, kas gadu gaitā novedušas Latviju līdz situācijai, kurā jaunieši šeit tagad ir ļoti slikti pielāgojušies pieaugušo dzīvei. Starp tām ir arī tagadējā kompetenču reforma. To visu var izteikt tikai vārdos, no kuriem pat jūsu diktofons nosarks. Tāpēc atgriezīsimies pie ierosinājuma ieviest eksāmenus pēc pamatskolas, kas ļaus iestāties vidusskolā. Jā, es saprotu, ka bērni skolās tagad arī bez papildu eksāmeniem ir ļoti noslogoti, taču, domāju, labāk viņiem izturēt vēl vienu pārbaudījumu, toties vēlāk būs mazāk problēmu," paskaidroja Baumanis intervijā radio Sputnik Latvija.

Монтаж металлоконструкций - Sputnik Latvija
Septiņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem iestājas pret viesstrādnieku ievešanu

Tagad vidusskolas absolventi, kuri ārkārtīgi zemā zināšanu līmeņa dēļ neiestājas augstskolā vai ļoti ātri no tās izlido, nokļūst darba tirgū bez jebkādas profesionālās sagatavotības. Rezultātā viņi neiztur konkurenci pat ar tiem jauniešiem, kuri pēc pamatskolas nav iestājušies vidusskolā un apguvuši arodu, un tagad stingri stāv uz kājām – viņi spēj gan sevi nodrošināt, gan valstij nodokļus samaksāt. Tāpat viņi neiztur konkurenci ar pieaugušajiem speciālistiem.

"Tagad visi jaunieši apgalvo, ka vēlas nodarboties ar biznesu, ja nav izdevies tikt galā ar studijām tajā pašā augstskolā. Taču biznesam vajadzīgs īpašs prāts. Un, protams, ja mēs runājam par nopietnu biznesu, tajā parasti ir cilvēki ar augstāko izglītību vai ar izcilām spējām kādā sfērā. Pie tam arī tādas spējas nenokrīt no gaisa. Ir svarīgi visu iemācīties un apgūt ātri, centīgi un rūpīgi. Bet šim nolūkam vajadzīgas smadzenes – galvai ir labi jāstrādā. Taču tagad lielam skaitam skolēnu nav nekā īpaša, ar ko palepoties. Var ilgi runāt par to, ka pie tā novedušas dažādās reformas skolā, ko īstenojusi Izglītības ministrija, taču produktīvāk būtu atrisināt problēmu, rast izeju pašreizējā situācijā," uzskata Baumanis.

Miglaina nākotne

Statistika ir skarba. Eksperti izglītības jomā uzskata, ka patlaban vidusskolā pārsvarā iestājas skolēni, kam nav ne jausmas par savu nākotni. Jaunieši, kuri pēc pamatskolas sākuši apgūt arodu, savu nākotni saskata konkrētā profesijā.

Jā, nav šaubu, ka daudzi mācās vidusskolā, jo saprot, ka vēlas pēc tam iegūt augstāko izglītību un kļūt par speciālistiem kādā nozarē. Taču vidusskolā viņi diemžēl ir absolūtais mazākums.

Строительство жилых комплексов - Sputnik Latvija
Latvijas būvuzņēmēji pieprasa ieslēgt "zaļo gaismu" viesstrādniekiem

"Ne tikai es vien – daudzi cilvēki, kuri jau ilgus gadus ir saistīti ar izglītības sistēmu, norāda, ka nepieciešams jauns eksaminācijas filtrs starp pamatskolu un vidusskolu. Patlaban valsts tērē vērā ņemamus līdzekļus skolēnu apmācībām vidusskolā. Taču šī nauda, vienkārši sakot, ir izmesta pa vējam. Pie tam valstij katastrofiski trūkst līdzekļu profesionālo mācību iestāžu sistēmas attīstībai. Varētu taču prātīgi sadalīt līdzekļus starp vidusskolām un profesionālajām mācību iestādēm atbilstoši audzēkņu skaitam," ierosināja Baumanis.

Matemātika, bez kuras neiztikt

Baumanis uzskata, ka eksāmenos noteikti jāpārbauda zināšanas, piemēram, matemātikā. Un, protams, matemātikas pasniegšanu ir svarīgi uzlabot visās skolās.

Kā zināms, pēdējā laikā pēc kārtējās izglītības reformas skolēniem ir tiesības izvēlēties virkni priekšmetu no humanitārā un eksaktā bloka. Skaidrs, ka pēdējais ir sarežģītāks un tam priekšroku dod retais. Tāpēc, uzskata "Turības" rektors, visā valstī ir lielas problēmas.

"Nepieciešams labāk mācīt matemātiku un ieviest stingrākus eksāmenus. Šis priekšmets māca jaunieti ne tikai labāk strādāt ar skaitļiem, bet arī uzlabo loģiku un daudz ko citu. Matemātiskā domāšana cilvēkam ir svarīga, lai viņš, piemēram, varētu virknēt spriedumus, labāk un un ātrāk veidot cēloņu un seku ķēdi. Matemātika māca domāt. Bet tagad matemātiku skolās izvēlas tikai nedaudzi. Pēc tam viņiem nav nekas darāms augstskolās, gan tehniskajās, gan humanitārajās," ir pārliecināts "Turības" rektors.

Pagaidām vēl nav zināms, kā ieviest skolās jaunu eksāmenu sistēmu, kad pie tā varētu ķerties un kas spētu izstrādāt atbilstošu programmu. Taču Baumanis ir pārliecināts, ka uz šiem jautājumiem atbildes būs jāmeklē. Dzīve piespiedīs.

Ziņu lente
0