09:14 26 Maijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1187
  • RUB72.1352
Ziedu nolikšana pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem

"Latvietis pie Uzvaras pieminekļa": Pēteris Apinis par to, ko pārdzīvoja 9. maijā

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
93

Uzvaras diena latvieša skatījumā: kāda bija gaisotne pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem, cik bija cilvēku, un ko viņi tur darīja, apraksta Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis.

RĪGA, 13. maijs – Sputnik. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis padalījās savās izjūtās, ko viņš piedzīvoja, atnākot uz 9. maija svinībām pie pieminekļa Atbrīvotājiem Rīgā. "Latvietis pie Uzvaras pieminekļa 9. maijā" – šādu nosaukumu piešķīra savam tekstam Facebook pats autors.

Pēc Apiņa sacītā, latvieši dalās četros veidos. Pirmie – apmeklē 16. marta pasākumu un noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa, otrie – 9. maija pasākumu un noliek ziedus pie Uzvaras pieminekļa. Lielākā daļa vispār neapmeklē nevienu no šiem pasākumiem. Daži – apmeklē abus.

"Un parasti esmu viens no tiem. Lielākā daļa no tiem, kas apmeklē abus pasākumus, ir žurnālisti, kas vēro, fotografē, filmē un intervē. Par 16. marta pasākuma norisi profesionāli žurnālisti veiksmīgāk un literāri pilnīgāk raksta latviešu laikrakstos un portālos, bet par 9. maija pasākumu – krievu laikrakstos un portālos. Mēģinājumu darīt pretēji, visčaklāk piesmej un nopulgo tie, kas nespēj izlasīt tālāk par pirmo rindkopu," raksta Apinis savā Facebook publikācijā.

Latvieša acīm

Tur pat Latvijas Ārstu biedrības vadītājs dalās ar saviem sekotājiem iespaidos no tā, ko viņš redzējis personīgi. Pēc viņa sacītā, gaisotne bija draudzīga, skanēja lielākoties krievu valoda, cilvēku skaits bija mazāks, nekā pērn un vēl mazāks, nekā 2015. gadā.

"Nebija vai ļoti maz bija to, kas apkārušies ar medaļām – savām vai antikvārām (jo to, kas pa īstam karoja un varēja būt apbalvoti ar kara slavas ordeņiem, šobrīd lielākoties nav mūsu vidū, bet iepriekšējos gados vēl bija daudz to, kas vienkārši svešus ordeņus kāra uz militāriem frenčiem)," paziņoja Apinis.

Tāpat, kā apgalvo Apinis, bija maz cilvēku, kas bija tērpušies PSRS formastērpā, ja neskaita bijušos desantniekus, kuri staigāja gaišzilās beretēs un ar lieliem vēderiem, uz kuriem formastērps ar grūtībām turējās kopā.

"Īsti nesapratu – kāpēc viņus neapturēja vai vismaz neaizrādīja par šī apģērba neatbilstību likumam – policistu pie Uzvaras pieminekļa bija gandrīz tikpat, cik svinētāju," norāda LĀB vadītājs.

Bizness, ieradumi un izklaides

Pēc viņa novērotā ziedu bija mazāk, un lielākoties tās bija sarkanas neļķes.

"9. maija svētki ir nopietns biznesa pasākums, kurā tiek tirgoti ziedi, šašliks, cukurvate, saldējums – šogad apgrozījums ir krities, taču diez vai tas atstāj lielu ietekmi uz valsts budžetu – vismaz daļai no tirgotājiem Uzvaras parkā valsts nodokļu politika, iespējams, ir sveša," cenšas aprēķināt Latvijas Ārstu biedrības vadītājs.

Nepaskrēja garām Apiņa uzmanībai arī smēķēšanas temats. Laikam, būdams ārsts, autors ar prieku atzīmēja, ka svētkos bijis maz smēķētāju, kaut gan viņš izgāja cauri laukumam vairākas reizes. Tālāk Apinis pastāstīja par izklaides programmu.

"Bija laba mūzikas kvalitāte, bet mūzika bija klusāka un nebija tik dārdoša. Šķiet, ka salūts bija ilgāks un krāšņāks nekā iepriekšējos gadus un izpaudās kā neliels revanšs par KNAB vizītēm "Rīgas satiksmē" un Rīgas 1. slimnīcā," dalās novērojumos Apinis, paužot skādi, ka laika trūkuma dēļ nevarējis veltīt pietiekamu uzmanību pasākumam un pagaršot kompleksās pusdienas pie teltīm.

Starp jaunumiem Apinis norādīja uz masveida somu pārbaudi, kuru veica policisti, lai izvairītos no teroraktiem. Savukārt lielais Pašvaldības policijas darbinieku skaits ārstu esot tracinājis.

"Skaidrs taču, ka Rīgas pašvaldības policijas vadību ieceļ, apmaksā un prēmē Rīgas dome, un policisti pakļaujas saviem maizes devējiem," norāda publikācijas autors.

Negaidīts secinājums

Sava teksta rezumējošajā daļā Latvijas Ārstu biedrības vadītājs cenšas rast atbildi uz jautājumu, kā lai uzlabo Latvijas politiku un nonāk pie nebanāla secinājuma: jāciena tie, kas atnāk 9. maijā pie pieminekļa un noliek ziedus.

"Es ar fotokameru katru gadu aizstaigāju ne tikai uz Leģionāru piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa 16. martā, bet arī pie Uzvaras pieminekļa 9. maijā. Valsts uzdevums būtu iespējami samazināt konfrontāciju vienos vai otros svētkos, ļaut katram pirkt ziedus un likt pie tā pieminekļa, kas nu viņam svarīgs. Jo patiesībā jau tie ļaudis, kas 9. maijā noliek sarkanās neļķes pie Uzvaras pieminekļa, uzdejo un paēd Uzvaras parkā pusdienas, nākamajā dienā sastāda vismaz trešdaļu no valsts un pašvaldību darbiniekiem, ir daļa no mūsu bruņotajiem spēkiem, pārstāv mūsu valsti sportā un kultūrā. Un pasaulē viņi visi jau sen tiek uzskatīti par latviešiem, vairums no viņiem latviešu valodā runā bez akcenta un ir Latvijas patrioti," raksta Apinis.

Gan krievs, gan latvietis

Viņš uzdot jautājumu, kā lai izbeidz Latvijas politikā visu mērīt tikai caur tautības prizmu. Atbildi uz šo jautājumu Apinis pagaidām nevar sniegt, un tāpēc ik pa laikam neuzticas gan valsts ministriem, gan Rīgas domes ierēdņiem.

"Man šķiet, ka pozitīvu krievu attieksmi pret 18. novembri, sarkanbaltsarkano karogu un latviešu valodu vislabāk panākt ar izpratni, atbalstot viņu ziedu nolikšanas ceremoniju 9. maijā," uzskata Apinis.

Tāpat viņš pastāstījis, ka, sarunā ar pacientiem viņš labprāt pāriet uz krievu valodu, ja sirmgalvjiem tā ir vieglāk. Un tāpēc ārsts cer, kad pats reiz kļūs par pacientu, ārsts ar viņu runās labā latviešu valodā.

Pēc temata

Kas "iezagās" Uzvaras dienā Latvijas NBS formastērpā: Pabriks pieprasa sodīt "nelieti"
Neļausim izkropļot vēsturi: KF vēstnieks apsveica Latvijas iedzīvotājus Uzvaras svētkos
"Kā Latvijas varasiestādes spēs to apspiest?": Lindermans par krievu emocionālo kāpumu
Atliek tikai galvaskausus ar lineālu mērīt: Latvijas krievi 9. maiju neatdos

Galvenie temati